Ciprs pirmdien paziņoja, ka viņš esot izcīnījis "grūtu cīņu", lai novērstu "finansiālo nožņaugšanu", taču tagad viņu paša mājās sagaida stingra pretestība.
Eirozonas dalībvalstis piedāvājušas Atēnām iespēju nākamo trīs gadu laikā saņemt 86 miljardus eiro lielu aizdevumu, taču Grieķijai strauji jāīsteno darba tirgus un nodokļu reformas.
Ciprs jau otrdien tiksies ar paša vadītās kreiso ekstrēmistu partijas Syriza pārstāvjiem, lai censtos pārliecināt iespējamos dumpiniekus par nepieciešamību pieņemt šo piedāvājumu.
Grieķijas parlamentam vienošanās ir jāapstiprina līdz trešdienai, lai pēc tam to varētu darīt arī citu eirozonas valstu parlamenti.
"Nepārprotami taupības Eiropa ir uzvarējusi," intervijā britu raidorganizācijai BBC atzinis Grieķijas administratīvo reformu ministrs Georgs Katrugals. "Vai nu mēs pieņemsim šos drakoniskos noteikumus, vai iestāsies pēkšņa mūsu ekonomikas nāve, bankām paliekot slēgtām. Tādējādi tā ir vienošanās, kas mums faktiski uzspiesta."
"Mēs nevaram tam piekrist," pēc tikšanās ar premjeru žurnālistiem savukārt paziņojis valdošajā koalīcijā esošās labējās partijas Neatkarīgie grieķi līderis Pans Kamens. Tomēr viņš piebildis, ka partija par vienošanās atbalstīšanu lemšot otrdien.
Arī nodarbinātības ministrs Pans Skurletis norādījis, ka vienošanās nosacījumi neesot dzīvotspējīgi un ka tā vēl šogad novedīšot pie pirmstermiņa vēlēšanām.
Saskaņā ar Briseles piedāvājumu Atēnām būs jāievēro ļoti stingrs nepopulāru reformu īstenošanas grafiks, tostarp pazeminot pensijas, paaugstinot nodokļus un vēl vairāk samazinot budžeta izdevumus.
Vienlaikus Grieķija piekritusi garantēt aizdevumu ar valsts īpašumiem 50 miljardu eiro vērtībā.