"Mēs sākotnēji vienojāmies par 14 vārdiem, bet daudzas valstis uzskatīja, ka ar to nepietiek. Tagad mēs esam panākuši vienošanos par vēl 17," atklāja viens diplomāts. "Tās ir augsta ranga amatpersonas, kas atbildīgas par vēlēšanām, par vardarbību."
Baltkrievijā jau mēnesi turpinās protesti, pieprasot prezidenta Aleksandra Lukašenko atkāpšanos. Viņš tiek apsūdzēts 9.augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanā nolūkā palikt pie varas.
Vēlēšanu rezultātus atteikusies atzīt arī Eiropas Savienība un citas rietumvalstis.
Augusta beigās ES dalībvalstu ārlietu ministri vienojās par sankciju sagatavošanu pret Baltkrieviju, bet vēl neizlēma, kurām personām tieši sankcijas tiks piemērotas.
Tikmēr Baltkrievijā turpinās protesti un varasiestāžu represijas pret aktīvistiem.
Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāvis pirmdien pavēstīja, ka sankcijas tiks piemērotas ļoti drīz.
"Pastāv politiskā griba un apņēmība pēc iespējas ātrāk pabeigt sankciju sagatavošanu," viņš piebilda.
"Melnais" saraksts vēl var tikt papildināts vai sašaurināts, taču diplomāti uzskata, ka oficiāla vienošanās, visticamāk, tiks pieņemta 21.septembrī, kad plānota nākamā ES ārlietu ministru sanāksme. Tādā gadījumā sankcijas - aizliegums ieceļot ES un līdzekļu iesaldēšana - stātos spēkā 22.septembrī.
Baltijas valstis jau augusta beigās piemēroja sankcijas Baltkrievijas amatpersonām, kas atbildīgas par prezidenta vēlēšanu viltošanu un tām sekojošo miermīlīgo protestu vardarbīgu apspiešanu.
ES diplomāti atteicās atklāt, cik līdzīgi ir Baltijas valstu un ES "melnie" saraksti, bet gaidāms, ka ES "melnajā" sarakstā būs Baltkrievijas iekšlietu ministrs Jurijs Karajevs un viņa vietnieks, augsta ranga vēlēšanu komisijas amatpersonas, drošības struktūru amatpersonas un ministri.
Taču atšķirībā no Baltijas valstu sarakstiem ES sarakstā nebūs iekļauts Lukašenko.
Vācija, kura ir ES prezidējošā valsts, vēlas dot vairāk laika dialogam un paturēt atvērtu iespēju pievienot Lukašenko vārdu "melnajam" sarakstam vēlāk.