"Lielbritānijas lēmums ne tikai izstāties no ES, bet iziet arī no Eiropas vienotā tirgus, nozīmē to, ka finanšu institūcijas, kuras ir bāzētas Lielbritānijā, pamatā Londonā, zaudēs tā saucamās ES pases un nevarēs sniegt pakalpojumus ES klientiem. Attiecīgi bankas, investīciju kompānijas, apdrošinātāji utt. vērtē, kā šo problēmu var risināt," atgādināja Dombrovskis.
Viņš norādīja, ka viens no risinājumiem ir sadarbība finanšu jomā starp Lielbritāniju un ES uz tā saucamo ekvivalences lēmumu bāzes, atzīstot Lielbritānijas normatīvo bāzi par ekvivalentu ES normatīvajai bāzei un otrādi. Taču tas tiks izvērtēts katrā finanšu sektorā atsevišķi.
"Otrs risinājums - tirgus dalībnieki var izvēlēties saglabāt ES pasi. Tādā gadījumā viņiem ir jānodrošina pietiekama klātbūtne ES teritorijā jeb faktiski jāsniedz savi pakalpojumi no ES un ir ierobežojumi, cik lielā mērā šo pakalpojumu sniegšanu var nodrošināt ārpakalpojumu veidā no Lielbritānijas," sacīja Dombrovskis, piebilstot, ka tādējādi iecerēts novērst tā saucamo "pastkastīšu" uzņēmumu veidošanos, kuri ir reģistrēti ES teritorijā, bet faktisko darbību turpina Lielbritānijā.
"Tādēļ mēs arī Eiropas uzraudzības pārskatā piedāvājam pastiprināt Eiropas institūciju lomu, lai nodrošinātu arī uzraudzības konverģenci. Tātad būtu vienmērīgas uzraudzības prasības. Tostarp attiecībā uz ārpakalpojumu izmantošanu no Lielbritānijas, proti, lai neveidotos situācija, kad notiek mēģinājumi izmantot kādu noteiktu valstu uzraugu relaksētāku attieksmi un tamlīdzīgi. Tam visam ir jābūt koordinētam ES līmenī," uzsvēra Dombrovskis.
Viņš atzīmēja, ka finanšu tirgus dalībnieku pārcelšanās no Lielbritānijas uz kontinentālās Eiropas teritoriju tiek monitorēta un ir redzams, ka daudzi finanšu sektora spēlētāji jau tagad ir pieņēmuši lēmumus, kādā veidā viņi organizēs darbu pēc Brexit un kuras aktivitātes tiek pārceltas uz ES, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību.
Vienlaikus Dombrovskis atgādināja, ka Eiropas Komisija neprognozē būtisku Brexit negatīvu ietekmi uz ES vai eirozonas ekonomiku. Eiropas Komisijas prognoze ir, ka ES ekonomika turpinās attīstīties ap 2% gadā. Būtiskāka negatīva ietekme drīzāk būs uz Lielbritānijas ekonomiku, kura jau pirms Brexit ir kļuvusi par vienu no lēnāk augošajām ES ekonomikām.
"Ar to ir jārēķinās, ja tiek pārrautas desmitgadēm veidotas ekonomiskās saiknes. Tam ir zināma negatīva ekonomiskā ietekme, bet, kā jau teicu, būtisku negatīvu ietekmi kopumā uz eirozonu mēs neredzam," atgādināja Dombrovskis.
Lielbritānijas izstāšanās no ES ir paredzēta 29.martā. Mediji ziņo, ka Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja parlamenta balsojumu par viņas panākto Brexit vienošanos rīkos 15.janvārī. Kā ziņots, Meja bija spiesta atlikt jau decembrī paredzēto balsojumu, jo lielākā daļa deputātu iebilda pret viņas panākto vienošanos par izstāšanos no ES. Tomēr arī šobrīd nekas neliecina, ka premjerei būtu izdevies pārliecināt skeptiski noskaņotos deputātus mainīt savu līdzšinējo nostāju.
Tereza Mendoza
Kāmīti nost!
Lats