Drēzdenē notikusi ielaušanās vienā no lielākajiem dārglietu muzejiem Eiropā

Kā pavēstīja muzeja direktore Mariona Akermane, nozagti trīs dimantu un rubīnu dārglietu komplekti, kas ir nenovērtējami.

Viņa nesniedza nozagto dārglietu aptuvenu vērtību, norādot, ka tām ir "nenovērtējama kulturālā un vēsturiskā vērtība".

"Mēs nevaram noteikt vērtību, jo tās nav iespējams pārdot," sacīja Akermane, aicinot zagļus nesadalīt dārglietas pa dārgakmeņiem. "Materiālā vērtība neatspoguļo vēsturisko nozīmīgumu."

Pēc viņas teiktā, komplektos ietilpušas 18.gadsimta kolekcijas dārglietas, kuras vācis muzeja dibinātājs.

Cits muzeja direktors Dirks Sindrams pavēstīja, ka nozagtajos dārglietu komplektos ir aptuveni 100 dārgakmeņi un tie ir pielīdzināmi pasaules mantojumam.

Varasiestādes pavēstīja, ka zagļi atlauzuši tikai vienu stikla kasti, kurā atradās trīs 18.gadsimta baroka dārglietu komplekti.

Vācijas valdības kultūras komisāre Monika Grītersa paziņoja, ka nozagtās dārglietas ir daļa no Vācijas kā "kulturālas valsts" identitātes.

Muzejs tika izveidots Saksijas kūrfirsta Augusta II Stiprā laikā no 1723.gada līdz 1730.gadam.

Mūsdienās muzeja pirmajā stāvā Drēzdenes karaliskajā pilī atjaunotas greznās oriģinālās muzeja telpas, kurās ierīkota Vēsturiskā zaļā velve. Savukārt īpaši individuāli muzeja eksponāti izstādīti otrajā stāvā tā dēvētajā Jaunajā zaļajā velvē.

Ielaušanās notikusi pirmajā stāvā pēc tam, kad netālu esošajā elektrības skapī izcēlies ugunsgrēks, atslēdzot muzeja signalizāciju un ielu apgaismojumu. Taču novērošanas kameras turpinājušas strādāt un fiksējušas divu cilvēku ielaušanos muzejā caur pirmā stāva logu.

Viens no muzeja vērtīgākajiem priekšmetiem ir 43 karātu zaļais dimants, kas pašreiz izstādīts Metropoles mākslas muzejā Ņujorkā.

papildināta pēc 4. rindkopas