ECB vadītājs atklāja, ka 2010.gadā, kad starptautiskie aizdevēji gatavoja pirmo palīdzības programmu finanšu problēmu māktajai Grieķijai, pieejamie ekonomikas dati bija nepilnīgi vai nepareizi. "Noteikti daži lēmumi tajā laikā tika pieņemti, balstoties uz informāciju, kas bija vai nu nepilnīga, vai kļūdaina, vai maldinoša," uzsvēra Dragi.
"Ziņojumi par Grieķijas ekonomikas strukturālo stiprību nebija pareizi. [Grieķijas] varas iestādes tajā laikā pastāvīgi iedrošināja Troiku [aizdevējus], ka tās ekonomika ir daudz stiprāka, nekā tā patiesībā bija," viņš piebilda.
Jūnija sākumā SVF atzina būtiskās kļūdas, kuras pieļautas pirmajā Grieķijas glābšanā, kas noveda pie otras - lielākas - finanšu palīdzības un noveda valsti dziļā recesijā. Taču fonds lielāko vainas daļu novēla uz Grieķijas un Eiropas partneriem, norādot, ka tie bijuši nesagatavoti krīzei un smagajām izvēlēm, tostarp vērienīgajai parādsaistību restrukturizācijai, kas būtu padarījusi pirmo glābšanas programmu veiksmīgāku.
Norādot uz tā laika lielo risku, ka Grieķijas problēmas varētu pārņemt arī citas valstis, Dragi norādīja, ka "šādi pasākumi ir kā lasīt vakardienas ziņas ar šodienas acīm, bieži tiem trūkst perspektīvas". "Tāpēc ir bijušas kļūdas, un es domāju (..), ir labi, ka tās ir tikušas identificētas, tādējādi tās varētu netikt atkārtotas nākotnē," uzsvēra Dragi.