Rezolūcijā, ko pieņēma, 553 deputātiem balsojot par, 54 pret un 89 deputātiem atturoties, EP norāda uz "dažu dalībvalstu valdību mēģinājumiem apklusināt kritiskus un neatkarīgus medijus un vājināt mediju brīvību un plurālismu". Deputāti ir īpaši noraizējušies par sabiedrisko mediju stāvokli dažās ES valstīs, kurās mediji kļuvuši par "valdību atbalstošas propagandas kanālu".
EP deputāti uzsver, ka mediju brīvība, plurālisms, neatkarība un žurnālistu drošība ir svarīgi vārda brīvības un tiesību uz informāciju komponenti. Bez tiem nav iespējama demokrātiska ES darbība, pauda EP. Rezolūcijā brīdināts, ka mediju brīvība pēdējos gados ir mazinājusies un šo tendenci vēl vairāk ir saasinājis Covid-19 uzliesmojums.
Parlamenta deputāti norāda, ka aizvien izplatītāka kļuvusi žurnālistu iebiedēšana ar mērķi viņus apklusināt. Kā piemēru riskiem, kādus uzņemas pētnieciskie žurnālisti, viņi min Dafnes Karuanas Galicijas, kā arī Jana Kučaka un viņa dzīvesbiedres slepkavību. Deputāti aicina sabiedrībā pazīstamas personas nenomelnot žurnālistus un atgādina dalībvalstīm par juridisko pienākumu izmeklēt visus uzbrukumus. Viņi arī uzsver, ka īpaši neaizsargātas ir žurnālistes, tāpēc būtu jānodrošina lielāka viņu aizsardzība.
Rezolūcijā arī norādīts, ka, mediju īpašumtiesībām esot vien dažu cilvēku rokās, tiek apdraudēts plurālisms un tādējādi ir grūtāk cīnīties pret nepatiesas informācijas izplatību. Parlamenta deputāti pieprasa ES dalībvalstīm novērst pārmērīgu īpašumtiesību koncentrāciju un nodrošināt to pārredzamību. Viņi kritizē valdības par to, ka tās pārmērīgi iejaucas publiskajā reklāmā, un norāda, ka ES līdzekļus nedrīkst tērēt valsts kontrolētiem medijiem un medijiem, kas izplata politisko propagandu.
Lai to īstenotu, EP prasa Eiropas Komisijai ikgadējā tiesiskuma novērtējumā pievērsties tam, cik pārredzamas katrā dalībvalstī ir mediju īpašumtiesības un privātā sektora un valdības iejaukšanās šajā nozarē. Parlamenta deputāti uzstāj, ka mēģinājumi kaitēt mediju brīvībai un plurālismam būtu jāuzskata par nopietnu un sistemātisku ļaunprātīgu varas izmantošanu, kas ir pretrunā ES pamatvērtībām.
EP deputāti vēlas stingrāku tiesisko regulējumu, ar ko novērst un izskaust naida runu tiešsaistē. Viņi arī vēlas, lai tiešsaistes platformas ciešāk sadarbotos ar tiesībaizsardzības iestādēm. Viņi atzinīgi vērtē platformu brīvprātīgo cīņu pret nepatiesu informāciju, nelikumīgu saturu un ārvalstu iejaukšanos vēlēšanu procesos, tomēr norāda, ka ar to vien nepietiek. Viņi arī brīdina, ka tiešsaistes platformas nedrīkst kļūt par privātiem cenzoriem, un to veiktā satura izņemšana ir jāuzrauga un jāpārbauda.
Pieņemtajā rezolūcijā paustas bažas par ārvalstu iejaušanos demokrātijā ar mērķi sašķelt sabiedrību un ierobežot plurālismu. Parlaments arī brīdina par nelabvēlīgajām sekām, kas var rasties, manipulējot ar informāciju par Covid-19 pandēmiju.
"Pašlaik esam liecinieki tam, kā tiek ignorēti demokrātijas principi un varu uztur meli. Bez plašsaziņas līdzekļu neatkarības nav brīvības, bez plašsaziņas līdzekļu plurālisma nav demokrātijas. Medijiem jākalpo patiesībai, nevis meliem. Tiem jākalpo vēlētājiem, nevis pie varas esošajiem. Tiem ir jāseko līdzi varas rīcībai," pauda Poliju pārstāvošā EP deputāte Magdalēna Adamoviča (PPE).
Viņa arī norādīja, ka prese ir demokrātijas sargs, bet tā var kļūt arī par demokrātijas kapu, un tieši tāpēc tās neatkarība ir tik svarīga.