Nosacījumi tika izvirzīti pēc Grieķijas finanšu ministra Evangela Venizela un pārējo 16 eiro zonas valstu finanšu ministru sarunām Briselē par spīti tam, ka Grieķijas valdošās koalīcijas trīs partijas ceturtdienas rītā vienojās par taupības pasākumiem, kurus pieprasīja starptautiskie aizdevēji.
"Neraugoties uz pēdējo dienu laikā panākto svarīgo progresu, mums vēl nebija visi nepieciešamie elementi, lai šodien pieņemtu lēmumus," preses konferencē pēc sarunām sacīja eiro grupas vadītājs Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers.
Junkers sacīja, ka visu nosacījumu izpildes gadījumā eiro zonas finanšu ministri nākamtrešdien sanāks uz jaunu tikšanos, lai lemtu par minētās starptautiskā aizdevuma daļas piešķiršanu Grieķijai.
Eiro zonas finanšu ministri pieprasa, lai Grieķijas parlaments svētdien apstiprinātu taupības pasākumus, par kuriem vienojās partiju līderi. Grieķijai arī papildus jāpanāk strukturālo izdevumu samazinājums 325 miljoni eiro (228,4 miljoni latu) apmērā 2012.gada budžetā, un valdošās koalīcijas partiju līderiem jādod rakstisks solījums par taupības pasākumu īstenošanu arī pēc aprīlī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām.
"Šiem trim manis minētajiem elementiem ir jābūt, pirms mēs varam pieņemt lēmumus," sacīja Junkers.
Sociālistiskās partijas PASOK pārstāvis Venizels ir paziņojis, ka eiro zonas finanšu ministri ņēma vērā konservatīvās partijas "Jaunā demokrātija" līdera Antonija Samara atteikšanos parakstīt apņemšanos par taupības pasākumu īstenošanu. Venizels brīdināja, ka Grieķijas turpmāka atrašanās eiro zonā tagad ir atkarīga no šīs konservatīvās partijas.
Grieķijas lielākās arodbiedrības ceturtdien izsludināja 48 stundu ģenerālstreiku, kas notiks piektdien un sestdien un būs jau otrais šonedēļ, protestējot pret jauniem taupības pasākumiem, par ko valdība ir vienojusies, lai varētu saņemt jaunu starptautiskā aizdevuma daļu. Kopā ar privātā sektorā strādājošajiem streikos arī valsts sektorā strādājošie.
Grieķijas valdošās koalīcijas trīs partijas ceturtdienas rītā panāca vienošanos par jaunu darba samaksas samazinājumu, lai varētu saņemt 130 miljardu eiro (91,4 miljardu latu) aizdevumu vēl pirms 20.marta, kad Grieķijai ir jāatmaksā savu obligāciju turētājiem 14,5 miljardi eiro (10 miljardi latu). Ja līdz šim laikam valsts nedabūs starptautiskā aizdevuma kārtējo porciju, tā piedzīvos bankrotu.
Partijām pietuvinātu personu sniegtā neoficiālā informācija liecina, ka taupības pasākumi paredz par 22% samazināt minimālo algu, kuras apmērs Grieķijā sasniedz 750 eiro (527 latus), lai gan starptautiskie aizdevēji ir pieprasījuši 20% samazinājumu, kā arī par 15% samazināt piemaksas pie pensijām un atlaist no darba 15 tūkstošus sabiedriskajā sektorā strādājošo, lai samazinātu milzīgo ierēdņu armiju.
625 miljonu eiro (439,25 miljonu latu) iztrūkums, par kura segšanu Grieķija nespēja vienoties ar sabiedriskajiem kreditoriem, daļēji tiks segts no aizsardzības izdevumu samazinājuma, paziņoja koalīcijā ietilpstošās sociālistiskas partijas PASOK pārstāvis, atzīstot, ka valdībai ir divas nedēļas laika, lai atrastu atlikušos 300 miljonus eiro (211 miljonus latu).
Vienošanās par jauniem taupības pasākumiem, kurus pieprasa trīs starptautiskie aizdevēji ES, SVF un ECB, un banku piekrišanu norakstīt parādus dotu iespēju Grieķijai saņemt starptautiskā aizdevuma kārtējo maksājumu.
Grieķijas valsts parāds ir sasniedzis 350 miljardus eiro (246 miljardus latu), kas ir 160% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). SVF uzstāj, ka valsts parāds līdz 2020.gadam jāiegrožo 120% no IKP līmenī.
Jau līdz šim veiktie taupības pasākumi ir ietekmējuši daudzas grieķu ģimenes, bet politisko spiedienu taupības pasākumiem palielina arī aprīlī gaidāmās parlamenta ārkārtas vēlēšanas.