Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā 0 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Eirozonas nākotne var izšķirties Grieķijā

Pirmdien, 16. februārī, Grieķijai un eirozonas dalībvalstu finanšu ministriem kārtējo reizi neizdevās panākt vienošanos par starptautiskā aizdevuma Grieķijai nosacījumu pārskatīšanu. Šis jautājums kļuva aktuāls pēc tam, kad Grieķijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās uzvarēja kreisi radikālo partiju apvienība Syriza, kura solīja Grieķijas vēlētājiem atcelt vērienīgos taupības pasākumus un sāka atbilstošas sarunas ar kreditoriem.

Gadījumā, ja līdz februāra beigām netiks panākta vienošanās par aizdevuma nosacījumu mainīšanu, bet Atēnas turpinās atteikties pildīt esošos nosacījumus, vismaz teorētiski jau drīzā laikā kļūs iespējama Grieķijas maksātnespējas pasludināšana un izstāšanās no eirozonas. Viedokļi par to, kad šāds brīdis pienāks, atšķiras robežās no marta līdz jūnijam, kas atkarīgs no tā, vai Grieķija līdz februāra beigām saņems vai nesaņems iepriekš ieplānotu aizdevumu septiņu miljardu eiro apmērā, bez kura valsts nav spējīga turpināt pildīt savas finanšu saistības, trešdien lasāms avīzē Diena.

Taupības pasākumi izraisījuši ne tikai iespaidīgu sociālo krīzi (piemēram, bezdarbs līdz 25 gadus vecu jauniešu vidū pārsniedz 50%), bet arī radījuši situāciju, kad Atēnas drīz vairāk nebūs spējīgas turpināt parādu maksājumus, pat neraugoties uz faktu, ka pirms dažiem gadiem tika īstenota parādu restrukturizācija un daļēja norakstīšana. Valsts ekonomika turpina samazināties, bet jaunu aizņēmumu dēļ pieaug kā parādu pamatsumma, tā procentu maksājumi. Tikai šā gada laikā Grieķijai jāatmaksā starptautiskajiem aizdevējiem 30 miljardi eiro, un lielāko daļu šo līdzekļu nāksies aizņemties, tāpēc, piemēram, institūts Levy prognozē, ka 2015. gada beigās Grieķijas ārējais parāds pieaugs līdz 205% no valsts IKP. 2014. gada beigās tas atbilstoši Grieķijas valdības aprēķiniem līdzinājās 185% no IKP, bet pēc Eurostat aprēķiniem - 315,5 miljardiem eiro jeb aptuveni 176% no IKP.

Syriza ar "politiķiem bez kaklasaitēm" - kādreizējo komunistu, jauno Grieķijas premjeru Aleksi Cipru un ekonomikas guru, jauno finanšu ministru Jani Varufaki - priekšgalā uzskata, ka Grieķijas ekonomika, turpinoties esošajiem taupības pasākumiem, nolemta iznīcībai un ka līdzšinējā valsts ekonomikas glābšanas programma ir netaisnīga, jo Grieķijas vēlētājiem uzkrauta atbildība par visiem iepriekš pieņemtajiem kļūdainajiem lēmumiem, arī tiem, kurus pieņēmušas ārvalstu bankas un politiķi.

Izeja no krīzes, pēc Syriza domām, iespējama, tikai atsakoties no taupības pasākumiem, kā arī pārskatot valsts glābšanas aizdevumu atmaksas nosacījumus un norakstot daļu parādu, jo īpaši ārvalstu bankām. Syriza arī nekautrējas atgādināt, ka Atēnas joprojām saņēmušas no Vācijas tikai simbolisku kompensāciju par Otrā pasaules kara laikā nacistu nodarītajiem zaudējumiem Grieķijai, tāpēc grieķiem ir tiesības pieprasīt no Berlīnes vismaz 160 miljardus eiro (pēc dažiem aprēķiniem, pat triljonu eiro), savukārt kreisie radikāļi biedē Briseli ar savām simpātijām pret Krieviju.

Visu rakstu lasiet trešdienas, 18.februāra, avīzē Diena!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits