Kā paziņojusi EK priekšsēdētāja Urzula von der Leiena, vismaz 500 miljoni eiro no ES budžeta tiek novirzīti kara traģisko humanitāro seku mazināšanai gan Ukrainā, gan ārpus tās. No šīs summas 90 miljoni eiro jau tiek piešķirti humānajai palīdzībai - no tiem 85 miljoni eiro Ukrainai un 5 miljoni eiro Moldovai, - lai nodrošinātu pārtiku, kā arī ūdeni, veselības aprūpi, pajumti un palīdzētu apmierināt visneaizsargātāko personu pamatvajadzības.
EK atzīmēja, ka, reaģējot uz ārkārtas situāciju, ES civilās aizsardzības mehānisms tika aktivizēts nepieredzēti plašā mērogā un saskaņā ar šo mehānismu jau ir nodrošināti miljoniem priekšmetu, tai skaitā transportlīdzekļi, medicīniskie komplekti, teltis, segas un guļammaisi, personām Ukrainā, kurām tie bija nepieciešami. Palīdzība tiek sniegta arī Ukrainas kaimiņvalstīm Moldovai, Polijai un Slovākijai, lai atbalstītu visus cilvēkus, kuri bēg no kara.
EK ir izdevusi operatīvās vadlīnijas, kuru mērķis ir palīdzēt dalībvalstu robežsargiem efektīvi pārvaldīt ieceļotāju plūsmas pie robežām ar Ukrainu un samazināt gaidīšanas laiku, kā arī vienlaikus saglabāt augstu drošības līmeni. ES aģentūras dalībvalstu atbalstam nodrošina arī papildu darbiniekus un speciālās zināšanas, piemēram, uz ES un Ukrainas un uz Moldovas un Ukrainas robežas ir izvietoti 49 "Frontex" darbinieki, turklāt 162 šīs aģentūras darbinieki ir izvietoti Rumānijā. Moldova saņems arī papildu 15 miljonus eiro, lai palīdzētu tai pārvaldīt situāciju.
ES īsā laikā vienprātīgi vienojās aktivizēt Pagaidu aizsardzības direktīvu, lai nodrošinātu skaidrību un drošību grūtībās nonākušiem cilvēkiem, piedāvājot labklājības atbalstu, piekļuvi darba tirgum un izglītībai. Šīs pieejas pamatā ir solidaritāte dalībvalstu starpā. EK koordinēs "Solidaritātes platformu", kurā dalībvalstis varēs apmainīties ar informāciju par uzņemšanas spējām.
Turklāt dalībvalstis atbilstīgu uzņemšanas centru un efektīvu patvēruma procedūru nodrošināšanai varēs saņemt ievērojamus papildu resursus no iekšlietu fondiem 2021. līdz 2027.gadam. EK arī ierosina pagarināt īstenošanas periodu attiecībā uz līdzekļiem, kas dalībvalstīm pieejami no iekšlietu fondiem 2014. līdz 2020.gadam. Tādējādi tiktu nodrošināts papildu atbalsts aptuveni 420 miljonu eiro apmērā. EK tīmekļa vietnē "Europa" publicēs informāciju, lai palīdzētu iedzīvotājiem un privātajam sektoram nodrošināt, ka viņu nodrošinātais atbalsts no kara bēgošajiem var tikt sniegts ar uzticamu organizāciju starpniecību un atbilst vajadzībām.
EK arī pieņem tiesību akta priekšlikumu "Kohēzijas rīcība bēgļu atbalstam Eiropā" (CARE). Tas nodrošinās papildu elastību, lai no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām (EAFVP) finansētu dažādus pasākumus, ar ko atbalsta cilvēkus, kuri bēg no Ukrainas.
Piemēram, šos kohēzijas fondus var izmantot investīcijām izglītībā, nodarbinātībā, mājokļos, veselības un bērnu aprūpes pakalpojumos un EAFVP gadījumā - pamata materiālās palīdzības, piemēram, pārtikas un apģērbu, nodrošināšanai. Lai turpinātu atbalstīt dalībvalstis, līdzfinansējuma likme 100% apmērā, kas izņēmuma kārtā tika piemērota, reaģējot uz pandēmiju, tiks piemērota vēl vienu gadu. Turklāt no iniciatīvas Atveseļošanas palīdzības kohēzijai un Eiropas teritorijām ("React-EU) 2022.gada līdzekļiem jau ir pieejami aptuveni 10 miljardi eiro, kurus arī var izmantot, lai finansētu darbības to personu atbalstam, kuras bēg no Ukrainas.
24.februārī Krievijas bruņotie spēki sāka liela mēroga iebrukumu Ukrainā. Šīs neprovocētās un nepamatotās agresijas rezultātā ievērojamas Ukrainas teritorijas daļas ir kļuvušas par kara zonām, no kurām daudzas personas bēg. Palielinot humāno palīdzību Ukrainā, kā arī finansiālo un operatīvo atbalstu dalībvalstīm un Moldovai, ES un tās dalībvalstis nodrošina aizsardzību cilvēkiem, kas bēg no kara Ukrainā. ES ir arī ātri un izlēmīgi reaģējusi uz Krievijas agresiju un pieņēmusi stingras sankcijas, kuras Krievijai radīs smagas sekas.
ES arī turpmāk būs vienota, solidarizējoties ar Ukrainu un tās iedzīvotājiem. EK turpinās sniegt atbalstu, tostarp tā nodrošinās pienācīgu sagatavotības līmeni un ilgtermiņā koncentrēsies uz izpildi visās dalībvalstīs un Moldovā, lai tās būtu gatavas apmierināt vajadzības, kad tādas rodas.