EK piedāvā redzējumu par Eiropas digitālo nākotni

"EK redzējumā Eiropas sabiedrība ir digitālu risinājumu uzlādēta un tāda, kas priekšplānā izvirza cilvēku, paver jaunas darījumdarbības iespējas un izstrādā uzticamas tehnoloģijas, lai tādējādi veicinātu sabiedrības atvērtību un demokrātiskumu un ekonomikas dinamiskumu un ilgtspējību. Digitalizācija ir palaidējfaktors, kas palīdzēs cīnīties pret klimata pārmaiņām un īstenot pāreju uz zaļo ekonomiku," paziņojumā uzsver EK.

Komisija cer, ka Eiropas Datu stratēģija un rīcībpolitiskie risinājumi ļaus nodrošināt uz cilvēku vērstu mākslīgā intelekta attīstību un būs pirmie soļi minēto mērķu sasniegšanā.

"Šodien mēs nākam klajā ar plašu Eiropas digitālās nākotnes veidošanas redzējumu. Tas aptver visu diapazonu no kiberdrošības līdz kritiskajām infrastruktūrām, no digitālās izglītības līdz digitālajām prasmēm, no demokrātijas līdz plašsaziņas līdzekļiem. Es vēlos, lai digitālā Eiropa atspoguļotu Eiropas lielākās vērtības - atklātību, taisnīgumu, daudzveidīgumu, demokrātiskumu un pārliecību," teikusi Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

"Mūsu sabiedrība rada milzīgu rūpnieciskā un publiskā sektora datu vilni, kas mainīs veidu, kādā mēs ražojam, patērējam un dzīvojam. Es vēlos, lai Eiropas uzņēmumi un it sevišķi mūsu daudzie MVU varētu šiem datiem piekļūt un eiropiešu labā radīt pievienoto vērtību, piemēram, izstrādājot mākslīgā intelekta lietojumprogrammas. Eiropai ir viss, kas vajadzīgs, lai tā turētos "lielo datu" ātrumsacensību vadībā un Eiropas patērētāju labā saglabātu savu tehnoloģisko suverenitāti, rūpniecisko līderību un ekonomisko konkurētspēju," piebildis Iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons.

Kā izstrādātajos dokumentos pauž EK, jēgpilni izmantotas, digitālās tehnoloģijas dos daudzējādu labumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Nākamo piecu gadu laikā EK pievērsīsies trim galvenajiem mērķiem digitālajā jomā - tehnoloģijām, kas darbojas cilvēku labā, taisnīgai un konkurētspējīgai ekonomikai un atvērtai, demokrātiskai un ilgtspējīgai sabiedrībai.

"Eiropa balstīsies uz savām vēsturiskajām tehnoloģiju, pētniecības, inovācijas un izdomas spējām, vienlaikus stingri sargājot tiesības un pamatvērtības. Jaunas rīcībpolitikas un sistēmas ļaus Eiropai izvērst augstās digitālās tehnoloģijas un stiprināt savas kiberdrošības spējas. Eiropa turpinās saglabāt savu atvērto, demokrātisko un ilgtspējīgo sabiedrību, un digitālie rīki šos principus spēj stiprināt. Eiropa ies pati savu ceļu, lai kļūtu par globāli konkurētspējīgu, vērtībās balstītu un iekļaujošu digitālo ekonomiku un sabiedrību, vienlaikus paliekot atvērts, bet ar noteikumiem regulēts tirgus un turpinot cieši sadarboties ar starptautiskajiem partneriem," šādu vīziju piedāvā EK.

EK skatījumā, Eiropai ir viss vajadzīgais, lai kļūtu par pasaules līderi mākslīgā intelekta sistēmās, kuras var droši lietot un piemērot. "Mums ir izcili pētniecības centri, drošas digitālās sistēmas un stabila pozīcija robotikā, kā arī konkurētspējīgas ražošanas un pakalpojumu nozares, kuru spektrs sniedzas no autobūves līdz enerģētikai un no veselības aprūpes līdz lauksaimniecībai," Eiropu paslavē EK.

Komisija iezīmējot arī sistēmu, kas ļaušot veidot uzticamu mākslīgo intelektu, kura pamatā ir izcilība un uzticēšanās. Mērķis esot partnerībā ar privāto un publisko sektoru mobilizēt resursus visā vērtību ķēdē un radīt pareizos stimulus, lai paātrinātu mākslīgā intelekta ieviešanu, tostarp arī mazos un vidējos uzņēmumos. Tas ietver sadarbību ar dalībvalstīm un pētniekiem, kā arī talantu piesaistīšanu un noturēšanu.

Tā kā mākslīgā intelekta sistēmas var būt sarežģītas un zināmos kontekstos radīt ievērojamus riskus, EK skatījumā, būtiski ir veidot uzticēšanos. "Ar skaidriem noteikumiem jāregulē augsta riska mākslīgā intelekta sistēmas, bet nav jāuzliek pārāk liels slogs mazāk riskantām sistēmām. Lai novērstu negodīgu komercpraksi un aizsargātu personas datus un privātumu, turpināsies stingru ES noteikumu piemērošana patērētāju aizsardzības jomā."

Augsta riska jomās, piemēram, veselības, kārtības uzturēšanas vai transporta jomā, mākslīgā intelekta sistēmām būtu jābūt pārredzamām, izsekojamām un tajās jāgarantē cilvēka veikta uzraudzība, uzsver EK. Iestādēm būtu jāspēj testēt un sertificēt algoritmu lietotos datus, ko izmanto kosmētikas līdzekļu, automobiļu vai rotaļlietu pārbaudēs. Lai iemācītu augsta riska sistēmām darboties pienācīgi un nodrošināt pamattiesību ievērošanu, esot vajadzīgi objektīvi dati. Lai gan pašlaik sejas atpazīšanas izmantošana attālinātai biometriskai identifikācijai principā ir aizliegta un to drīkst izmantot tikai izņēmuma kārtā, pienācīgi pamatotos un samērīga biežuma gadījumos, turklāt jāievēro aizsardzības pasākumi un jāpamatojas uz ES vai valstu tiesību aktiem, Komisija vēlas sākt plašas debates par to, vai un kādos apstākļos nākotnē varētu būt pieļaujami izņēmumi.

Attiecībā uz zemāka riska mākslīgā intelekta lietojumprogrammām, kurās piemēroti augstāki standarti, Komisija ierosina brīvprātīgu marķēšanas sistēmu. Eiropas tirgus būšot atvērts visām mākslīgā intelekta lietojumprogrammām, kuras atbilst ES noteikumiem.

EK atzīmē, ka uzņēmējdarbības un publiskā sektora ģenerēto datu apjoms pastāvīgi pieaug. "Nākamais rūpniecisko datu vilnis būtiski mainīs veidu, kādā mēs ražojam, patērējam un dzīvojam. Tomēr lielākā daļa šo datu potenciāla joprojām netiek izmantota. Eiropai ir viss, kas vajadzīgs, lai kļūtu par šīs jaunās datu ekonomikas līderi, - tai ir pasaulē spēcīgākais rūpnieciskais pamats, kurā nozīmīgu vietu ieņem MVU, tai ir tehnoloģijas un prasmes, un tagad tai ir arī skaidrs redzējums," vēsta EK.

Eiropas Datu stratēģijas mērķis esot nodrošināt, ka ES kļūst par paraugu un līderi sabiedrībai, kuru iespējojuši dati. Tālab ar to iecerēts izveidot Eiropas datu telpu, proti, vienotu datu tirgu, ar ko "atbloķēt" neizmantotos datus un uzņēmumu, pētnieku un valsts pārvaldes iestāžu labā atļaut šo datu brīvu apriti Eiropas Savienībā un starp nozarēm. Ar nepersondatu dota ieskata palīdzību iedzīvotājiem, uzņēmumiem un organizācijām vajadzētu iegūt iespēju pieņemt labākus lēmumus, uzskata EK. Šiem datiem vajadzētu būt pieejamiem visiem - publiskām un privātām struktūrām, maziem jaunuzņēmumiem un korporatīviem milžiem.

Lai to panāktu, Komisija, pirmkārt, ierosinās izveidot pareizo tiesisko regulējumu attiecībā uz datu pārvaldību, piekļuvi datiem un to atkalizmantošanu uzņēmumu vidū, uzņēmumu un valdības saziņā un valsts pārvaldes iestāžu vidū. Tas prasīšot radīt datu koplietošanas stimulus, noteikt praktisku, taisnīgu un skaidru piekļuves un datu izmantošanas kārtību, kas atbilst Eiropas vērtībām un tiesībām, piemēram, personas datu aizsardzībai, patērētāju tiesību aizsardzībai un konkurences noteikumiem. Turklāt publiskā sektora dati būs jāpadara plašāk pieejami, atverot augstvērtīgas datu kopas visā ES un ļaujot tās atkārtoti izmantot inovācijā.

Otrkārt, Komisijas mērķis esot atbalstīt tehnoloģisko sistēmu un nākamās paaudzes infrastruktūru attīstību, kas ļaušot ES un visiem ekonomikas dalībniekiem izmantot datu ekonomikas sniegtās iespējas. Komisija palīdzēšot investēt Eiropas mēroga augstietekmes projektos par Eiropas datu telpām un uzticamām un energoefektīvām mākoņdatošanas infrastruktūrām.

Lai izveidotu Eiropas datu telpas, piemēram, rūpnieciskās ražošanas, "zaļā kursa", mobilitātes vai veselības jomā, Komisija uzsāks konkrētas nozariskas darbības. Komisija strādāšot, lai turpinātu tiekties uz vienmērīgāku digitālo prasmju sadalījumu Eiropas iedzīvotāju vidū, un pētīs, kā nodrošināt iedzīvotājiem labāku kontroli pār to, kas var piekļūt viņu mašīnģenerētajiem datiem.

Komisija vēl šogad sola nākt klajā ar Digitālo pakalpojumu aktu un Eiropas Demokrātijas rīcības plānu, ierosinās pārskatīt Elektroniskās identifikācijas jeb eIDAS regulu un stiprināšot kiberdrošību, izveidojot kopīgu kiberdrošības nodaļu.