Saskaņā ar ES un Turcijas 2016.gada vienošanos, pateicoties kurai ievērojami samazinājās nelegālo imigrantu plūsma uz Eiropu, Ankara piekrita uzņemt atpakaļ migrantus, kam nav tiesību uz starptautisku aizsardzību. Apmaiņā pret to ES piekrita atvēlēt sešus miljardus eiro palīdzībai Turcijai migrantu izmitināšanai.
Taču Turcijas attiecības ar Grieķiju un Kipru ir pasliktinājušās jūras robežu un dabasgāzes iegulu izpētes dēļ.
"Es aicinu Turciju steidzami atsākt migrantu uzņemšanu atpakaļ no Grieķijas," apmeklējot Grieķijas Lesbas salu, sacīja ES iekšlietu komisāre Ilva Johansone. Lesbā atrodas vairāk nekā 8000 patvēruma meklētāju.
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes prezidents Šarls Mišels gatavojas nākamnedēļ ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu apspriest migrāciju un citus reģionālos jautājumus.
Šomēnes viņi sazinājās ar videozvana starpniecību, taču Turcijai nav bijis oficiāla samita ar ES līderiem kopš 2020.gada marta, kad Erdogans tikās ar Leienu un Mišelu Ankarā.
Turcijas valdība pagājušajā nedēļā paziņoja, ka izstājusies no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas. Turcijas lēmums izpelnījās cilvēktiesību aktīvistu kritiku.
Eiropas Komisija (EK) pirmdien solīja piešķirt 276 miljonus eiro jaunām migrantu nometnēm Grieķijai piederošajās salās Lesbā, Hijā, Samā, Kosā un Lerā.
Nevalstiskās organizācijas aplēsušas, ka šajās Grieķijas salās atrodas gandrīz 14 000 migrantu.
Grieķijas migrācijas ministrs Notis Mitaraki atbalsoja Johansones aicinājumu, mudinot Ankaru uzņemt atpakaļ 1450 imigrantus, kuru lūgumi pēc patvēruma ir noraidīti.
Ministrs norādīja, ka tiek celtas jaunas nometnes migrantu izmitināšanai un nometni Samā plānots pabeigt jau jūnijā, bet nometnes Lerā un Kosā septembrī.
Grieķijas premjerministra Kiriaka Micotaka vadītā valdība pēdējo divu gadu laikā ir pastiprinājusi savu migrācijas politiku.