ES atliek lēmumu par iestāšanās sarunu sākšanu ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju

Eiropas Komisija (EK) pagājušajā mēnesī paziņoja, ka Albānija un Ziemeļmaķedonija ir īstenojušas bloka prasītās reformas, un aicināja ES nekavējoties sākt uzņemšanas sarunas ar abām valstīm, lai nezaudētu uzticamību blokam.

Taču vairākas bloka dalībvalstis, tostarp Francija un Nīderlande, ir noraidoši noskaņotas pret jaunu dalībvalstu uzņemšanu, un Vācijas parlaments vēl nav nobalsojis par atbalstu sarunu sākšanai.

"Ņemot vērā ierobežoto laiku, kas pieejams, un jautājuma nozīmīgumu, Padome atgriezīsies pie jautājuma tik drīz, cik iespējams, lai panāktu skaidru un pastāvīgu lēmumu," šodien paziņoja Eiropas Savienības Padome, norādot, ka lēmums tiks pieņemts ne vēlāk kā 2019. gada oktobrī.

Visas 28 ES dalībvalstis pērn piekrita šogad jūnijā sākt uzņemšanas sarunas ar abām valstīm, ja tās būs izpildījušas noteiktus nosacījumus, jo īpaši, veikušas uzlabojumus cīņā pret noziedzību un korupciju. Taču Eiropadomes prezidents Donalds Tusks pagājušajā nedēļā atzina, ka šo termiņu var nākties atlikt.

ES paplašināšanās politika ir instruments, kā mudināt kaimiņvalstis īstenot demokrātiskas reformas, piedāvājot iespēju nākotnē pievienoties blokam.

ES amatpersonas uzstāj, ka Ziemeļmaķedonija ir jāatalgo par milzīgo piekāpšanos pērn, atrisinot strīdu ar kaimiņvalsti Grieķiju par Maķedonijas nosaukuma izmantojumu.

Savukārt Albānija ir īstenojusi plašu tieslietu sistēmas reformu, lai gan progresu aizēnojusi politiskā krīze valstī.

Kamēr kritiķi uzskata, ka ES paplašināšanās nāktu ar jaunām problēmām, norādot uz korupciju un tieslietu jautājumiem Rumānijā un Bulgārijā, paplašināšanās atbalstītāji apgalvo, ka valstu atraidīšana var iegrūst tās citu lielvaru, piemēram, Ķīnas un Krievijas rokās.

Ziemeļmaķedonijas premjerministrs Zorans Zaevs šomēnes brīdināja, ka ES lēmums atlikt uzņemšanas sarunu sākumu var novest pie viņa valdības krišanas un nacionālistu un pret ES noskaņotu spēku sarosīšanās. Savukārt Albānijas premjerministrs Edi Rama uzsvēra, ka ticība ES tiks iedragāta, ja tā nepildīs savus solījumus.

ES paplašināšanās komisārs Johanness Hāns pauda pārliecību, ka oktobrī ES dos zaļo gaismu sarunu sākšanai, bet brīdināja ES dalībvalstis neieslīgt neizlēmībā.

"Uz spēles likta mūsu kolektīvā uzticamība, kā arī mūsu sviras smagu reformu veikšanai reģionā," brīdināja Hāns.

Par sašķeltību ES dalībvalstu vidū liecina 13, lielākoties Austrumeiropas valstu, pagājušajā nedēļā publiskotais aicinājums ES nekavējoties sākt sarunas ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju.