Kopš pagājušā gada, kad Haftara vadītais grupējums Lībijas Nacionālā armija (LNA) pastiprināja uzbrukumus Tripolei, kur bāzējas ANO atzītā Nacionālās saskaņas valdība ar premjerministru Fāizu as Sarradžu priekšgalā, Lībijas pilsoņkarā tieši vai netieši ir iesaistījušies dažādi ārēji spēki. Tas rada bažas, ka Lībija, līdzīgi kā Sīrija, var kļūt par kārtējo kaujas lauku reģiona lielvarām un to atbalstītājiem.
Pēcrevolūcijas haoss
Lībija iestiga postošā haosā pēc tam, kad 2011. gadā ar rietumvalstu militāro palīdzību tika gāzts diktators Muammars Kadāfi, kurš bija pie varas 42 gadus. Etniski un ideoloģiski atšķirīgie dumpinieku grupējumi, kuri bija panākuši Kadāfi režīma galu, nespēja rast kopīgu valodu, lai vienotos par Lībijas nākotni, un sāka cīnīties viens pret otru.
ANO centieni samierināt karojošās puses ilgstoši bija bez panākumiem, taču 2015. gada beigās izdevās vienoties par Nacionālās saskaņas valdības izveidi. Par tās vadītāju 2016. gada sākumā kļuva Sarradžs, neraugoties uz to, ka viņš neieguva valsts austrumu pilsētā Tubrukā izvietotā nacionālā parlamenta vairākuma atbalstu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 10. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
MM
viesis
Uldis