Borels to paziņoja pēc tikšanās ar Libānas prezidentu Mišelu Aunu prezidenta pilī pie Beirūtas.
Libānas mediji vēsta, ka Francija un ES veido priekšlikumus ceļošanas aizliegšanai un līdzekļu iesaldēšanai dažiem Libānas politiķiem.
Borels norādīja, ka Libānas politiķiem ir ātri jāizveido jauna valdība, jāveic reformas un jāvienojas ar Starptautisko Valūtas fondu, lai izvestu valsti no dziļās ekonomiskās un finanšu krīzes.
Libānas ekonomikas sabrukums, visticamāk, ierindosies starp pasaules smagākajām finanšu krīzēm kopš 19.gadsimta vidus, liecina šomēnes publiskots Pasaules Bankas (PB) ziņojums.
Ziņojumā tiek prognozēts, ka Libānas ekonomika šogad samazināsies par aptuveni 10% un drīzumā nav gaidāma situācijas uzlabošanās.
Libāna pērn piedzīvoja valsts parādsaistību maksātnespēju, nacionālās valūtas vērtība nokritās par aptuveni 85% un valstī novērojama plaša nabadzība.
"Šī ekonomiskā un finanšu krīze, visticamāk, ierindosies starp Top 10, iespējams, pat Top 3 smagākajām krīzēm pasaulē kopš 19.gadsimta vidus," norāda PB.
Banka skaidro, ka šāds smags ekonomikas sabrukums parasti ir kara rezultāts. Libānas ekonomikas pilnīgs sabrukums pēdējos 18 mēnešos galvenokārt tiek skaidrots ar valsts politiskās elites korupciju un nesaimnieciskumu.
Starptautiskais Valūtas fonds ir piedāvājis palīdzību, taču valsts politiskie spēki pat nav spējuši izveidot valdību, lai realizētu reformas, kas ir priekšnosacījums šādas palīdzības saņemšanai.
Aplēses liecina, ka Libānas ekonomika 2019.gadā saruka par 6,7%, bet 2020.gadā - par 20,3%.
Libānas ekonomikas problēmas saasinājusi koronavīrusa pandēmija un postošais sprādziens Beirūtas ostā pērn augustā.