"Šodien rezultāts nav panākts," vēlu ceturtdienas vakarā pavēstīja Somijas premjerministrs Anti Rinne. "Es ceru, ka ir iespējams panākt vienošanos," viņš piebilda.
Pagaidām nav skaidrs, vai sarunas par šo jautājumu turpināsies piektdien. Rinne ceturtdienas vakarā sacīja, ka ES līderi par sarunu sākšanu ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju diskutēs arī piektdien, bet Nīderlandes premjerministrs Marks Rite norādīja, ka par šo jautājumu sarunas turpināsies kādā citā samitā.
Jautājums par ES iestāšanās sarunu sākšanu ar abām Rietumbalkānu valstīm ES līderu dienaskārtībā nonāca otrdien, kad Francija ar Nīderlandes un Dānijas atbalstu bloķēja sarunu uzsākšanas apstiprināšanu ārlietu ministru līmenī.
Albānija un Ziemeļmaķedonija pauda vilšanos par tādu ES rīcību. Tāpat uz vienošanos bija cerējušas vairākas ES dalībvalstis un bloka paplašināšanās komisārs Johanness Hāns, kurš atzina, ka ES ar šādu rīcību nepilda savus solījumus.
Daudzi bažījas, ka sarunu sākuma atlikšana varētu Rietumbalkānu valstis tuvināt Krievijai un Ķīnai.
Tomēr Francija uzstāj, ka potenciālajām dalībvalstīm iestāšanās process ir lēns un nomācošs, tādēļ tas ir jāgroza pašos pamatos. Francija arī apšauba Eiropas Komisijas vērtējumu, ka abas valstis ir pabeigušas visus uzdevumus, kas tām bija jāizpilda pirms sarunu sākuma.
Pērn Ziemeļmaķedonija nomainīja savu nosaukumu, kā to pieprasīja ES, bet Albānija ir veikusi plašas tieslietu sistēmas reformas.
Vācijas kanclere Angela Merkele ceturtdien vairākkārt pauda atbalstu abu valstu uzņemšanai blokā.
Merkele Vācijas parlamentā sacīja, ka valstij ir īpaši ciešas attiecības ar Rietumbalkānu zemēm un tā vēlas to integrāciju ES.
Vienlaikus trešdien sarunās Tulūzā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu Merkele paudusi atbalstu viņa vēlmei veikt iestāšanās procesa reformu.
Visas 28 ES dalībvalstis pērn piekrita šogad jūnijā sākt uzņemšanas sarunas ar abām valstīm, ja tās būs izpildījušas noteiktus nosacījumus, jo īpaši, veikušas uzlabojumus cīņā pret noziedzību un korupciju.
Eiropas Komisija maijā paziņoja, ka Albānija un Ziemeļmaķedonija ir īstenojušas bloka prasītās reformas, un aicināja ES nekavējoties sākt uzņemšanas sarunas ar abām valstīm, lai nezaudētu uzticamību blokam.