ES jau sen valda domstarpības par Izraēlas un palestīniešu konfliktu, lai gan tās dalībvalstis bijušas vienotas, nosodot sestdien notikušo palestīniešu kaujinieku uzbrukumu Izraēlai.
ES paplašināšanās komisārs Olivērs Vārhelji pirmdien paziņoja, ka Eiropas Komisija (EK) pārskata visu palestīniešiem sniegto attīstības palīdzību 691 miljona eiro apmērā, piebilstot, ka visi maksājumi nekavējoties tiek apturēti.
Eiropa ir viens no galvenajiem palīdzības avotiem Izraēlas okupētajām palestīniešu teritorijām, kur, pēc ANO aplēsēm, humānā palīdzība ir nepieciešama aptuveni 2,1 miljonam cilvēku, tai skaitā vienam miljonam bērnu.
Vārhelji paziņojums izraisīja vairāku ES dalībvalstu, tai skaitā Īrijas, Spānijas, Portugāles un Luksemburgas, pretestību, kuras brīdināja, ka nedrīkst pārtraukt palīdzības sniegšanu, tādējādi kaitējot palestīniešu civiliedzīvotājiem, un apšaubīja, vai EK maz ir pilnvarota pieņemt šādu lēmumu.
Reaģējot uz Gazas joslas kaujinieku uzbrukumu Izraēlai, citas ES dalībvalstis, piemēram, Vācija un Austrija, ir apturējušas jebkādu palīdzību palestīniešu teritorijām, tādējādi palielinot spiedienu uz ES iesaldēt arī bloka sniegto palīdzību.
Vārhelji paziņojums bija pārsteigums, jo ES amatpersonas iepriekš bija paziņojušas, ka bloka palīdzība palestīniešiem tiks apspriesta ES ārlietu ministru ārkārtas sanāksmē otrdienas pēcpusdienā.
Pēc Vārhelji paziņojuma EK nācās grūti paskaidrot, kāda palīdzība tieši tiks apturēta. ES krīzes vadības komisārs Janezs Lenarčičs izteicās, ka, lai gan viņš nosoda "Hamas" uzbrukumu, ES humānā palīdzība palestīniešiem, kuriem tā nepieciešama, "turpināsies tik ilgi, cik tas būs vajadzīgs".
Vēlāk pirmdienas vakarā Eiropas Komisija nāca klajā ar paziņojumu, kurā apstiprināja, ka tā ir sākusi steidzamu palīdzības pārskatīšanu. "Šīs pārskatīšanas mērķis ir nodrošināt, lai neviens ES finansējums netieši neļautu nevienai teroristiskai organizācijai veikt uzbrukumus Izraēlai," teikts paziņojumā.
"Komisija arī izvērtēs, vai, ņemot vērā mainījušos apstākļus uz vietas, tās atbalsta programmas palestīniešu iedzīvotājiem un palestīniešu pašpārvaldei ir jākoriģē," norādīja EK. Tomēr EK arī paziņoja, ka "tā kā maksājumi nebija paredzēti, maksājumi netiks apturēti".
Taču ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels pēc tam paziņoja, ka ES neapturēs "pienākošos maksājumus", lai gan EK bija paziņojusi, ka nekādi maksājumi nav paredzēti. "Maksājumu apturēšana, sodot visus palestīniešus, kaitētu ES interesēm reģionā un tikai vēl vairāk iedrošinātu teroristus," piebilda Borels.
Lai gan EK atteicās sniegt sīkākus komentārus par amatpersonu izteikumu neatbilstību, tā paskaidroja, ka humānā palīdzība, kas ir nodalīta no līdzekļiem attīstībai, tiks turpināta.
Eiropadomes prezidents Šarls Mišels pēc sarunas ar ANO ģenerālsekretāru Antoniu Gutērrešu vakar vakarā izteicās, ka ES "nedrīkst pārtraukt tik ļoti vajadzīgo attīstības un humāno palīdzību palestīniešu civiliedzīvotājiem". "To varētu izmantot "Hamas" un saasināt spriedzi un naidu," viņš piebilda.
Tomēr šķelšanās ES iekšienē attiecas ne tikai uz finansējumu. Borels svētdien ES vārdā izplatīja paziņojumu, kurā tika "visstingrākajā iespējamajā veidā nosodīti "Hamas" veiktie daudzie un neselektīvie uzbrukumi Izraēlā" un kaujinieku grupējums tika aicināts pārtraukt "bezjēdzīgos uzbrukumus un vardarbību".
Taču vairākas valstis, tai skaitā Īrija, Luksemburga un Dānija, ir mudinājušas ES aicināt uz deeskalāciju. Šis mēģinājums saskārās ar spēcīgu pretestību no citām ES dalībvalstīm, kuras uzskatīja, ka būtiska ir skaidra solidaritātes apliecināšana Izraēlai.
Viens no ES diplomātiem atklājis, ka Austrija stingri iebilda pret šo ideju un uzstāja, ka tā ir "sarkanā līnija".