Lai arī pārrunas vēl turpinās, viņš uzsvēra, ka ES "priekšroku skaidri dod brīvprātīgai pieejai". Taču Tardio izvairījās no jautājuma, vai eirozonas finanšu ministru ierosinātā parādsaistību norakstīšana vismaz 50% apmērā varētu tikt padarīta bankām par neizbēgamu.
Kāds šīm pārrunām tuvu esošs informācijas avots ziņu aģentūrai AFP pavēstīja, ka ES lūgusi bankām piekrist parādsaistības norakstīt 60% apmērā, bet bankas līdz šim saglabājušas savu piedāvājumu 40% apmērā. "Pārrunas noteikti noslēgsies kaut kur pa vidu," sacīja informācijas avots.
Kā ziņots, šā gada jūlijā bankas piekrita norakstīt 21% viņu īpašumā esošo Grieķijas parādsaistību, tādējādi palīdzot novērst valsts maksātnespēju.
Tikmēr Grieķijas laikraksti pirmdien pauda bažas par valsts banku sektora nākotni, ja tiks īstenots Eiropas līderu ierosinājums norakstīt Grieķijas parādsaistības vismaz 50% apmērā.
Grieķijas pensiju fondiem parādsaistību obligācijās pieder aptuveni astoņi miljardi dolāru (5,6 miljardi latu), bet bankām - aptuveni 44 miljardi eiro (30,9 miljardi latu).
Risinājumi pašreizējai parādsaistību krīzei atkārtoti tiks apspriesti trešdien, kad Briselē tiks rīkots otrs samits.