Aģentūras pirmdien publiskotajā ziņojumā norādīts, ka pērn ES valstis aizsardzībai iztērējušas par 5% vairāk līdzekļu nekā 2019.gadā.
19 ES valstis 2020.gadā palielināja aizsardzības izdevumus, teikts ziņojumā, kurā dati par Dāniju nav ietverti, jo tā neiesaistās ES militārajos projektos.
Eiropas Aizsardzības aģentūra norādīja, ka valstu atvēlētie izdevumi aizsardzībai sastāda 1,5% no 26 ES valstu kopprodukta.
ASV pieprasa, lai NATO valstis atvēlētu aizsardzībai vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Vairāku ES valstu valdības ir uzstājušas uz suverēnāku aizsardzības politiku un spēcīgākām ES militārajām spējām, ņemot vērā, ka kodolvalsts Lielbritānija ir pametusi ES, un ASV arvien vairāk pievēršas iekšpolitikai vai skatās uz Āziju.
Eiropas Aizsardzības aģentūra secinājusi, ka Covid-19 pandēmijai un tās izraisītajai ekonomikas lejupslīdei nav bijusi ietekme uz aizsardzības izdevumiem.
"Kamēr dalībvalstu IKP 2020.gadā samazinājās par 6%, aizsardzības izdevumi līdz šim izturējuši ekonomisko spiedienu," teikts Eiropas Aizsardzības aģentūras ziņojumā.
"Neskatoties uz šo pozitīvo tendenci, Covid-19 pandēmijas ilgtermiņa ietekme uz aizsardzības budžetiem vēl nav skaidra," norādīja aģentūra.
Tomēr ES valstis mazāk līdzekļu atvēlēja kopīgiem aizsardzības tēriņiem. 2020.gadā valstis kopējam jauna aprīkojuma iepirkumam iztērējušas 4,1 miljardu eiro, kas ir par 13% mazāk nekā 2019.gadā.
Aģentūras dati arī liecina, ka kopš 2016.gada šādi iepirkumi ir "būtiski samazinājušies".
Iegādājoties aprīkojumu, ES valstis pārsvarā slēgušas līgumus atsevišķi, un aģentūras vadītājs Jiržijs Šedivijs atzinis, ka tā ir īpaši satraucoša tendence.
2020.gadā valstis iztērējušas rekordlielu summu pētniecībai un tehnoloģijām - 2,5 miljardus eiro, kas ir pieaugums par 46%, salīdzinot ar 2019.gadu. Šo pieaugumu sekmējušas Francija un Vācija, kas kopā devušas vairāk nekā 90% no pieauguma.
Taču arī investīcijās pētījumos aizsardzības jomā trūkst sadarbības, secinājusi aģentūra, uzsverot, ka nepieciešams veicināt ES valstu sadarbību.
ES plāno līdz 2025.gadam izveidot līdz 5000 karavīriem lielus kopīgus militāros spēkus.