Krievijas amatpersonu izteikumi liecina, ka tās apzinās ES sankciju nenovēršamību, tāpēc pēdējās nedēļas laikā īpaši bieži tiek atkārtota mantra, ka Krievija esot pilnībā gatava attiecību pārtraukšanai ar ES jaunu sankciju noteikšanas gadījumā. To vairākkārt teicis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kurš arī nodēvējis ES par neuzticamu partneri un paziņojis, ka ES lēmums pirms 15 gadiem uzņemt Baltijas un Austrumeiropas valstis ir lielā mērā ietekmējis Krievijas un ES attiecību nonākšanu pašreizējā stāvoklī.
Vēstnieki neiebilda
Jaunās sankcijas varētu papildināt tās, kas tika ieviestas pērn oktobrī pēc augustā notikušās Navaļnija saindēšanas ar nervus paralizējošu vielu. Toreiz sarakstā, kas paredz finanšu aktīvu iesaldēšanu un ieceļošanas aizliegumu, ES iekļāva Krievijas Federālā drošības dienesta vadītāju Aleksandru Bortņikovu, Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja pirmo vietnieku, bijušo premjerministru Sergeju Kirijenko, prezidenta administrācijas iekšpolitikas nodaļas vadītāju Andreju Jarinu, aizsardzības ministra vietniekus Alekseju Krivoručko un Pāvelu Popovu, kā arī prezidenta pārstāvi Sibīrijas federālajā apgabalā Sergeju Meņailo. Sankciju sarakstā tika iekļauts arī Krievijas Valsts organiskās ķīmijas un tehnoloģijas zinātniskās pētniecības institūts, kas savulaik bijis saistīts ar ķīmisko ieroču, to skaitā tādu nervus paralizējošu vielu kā Novičok, radīšanu un ražošanu.
ES valdību atbalsts sankcijām ir audzis pēc bloka ārlietu pārstāvja Žuzepa Borela vizītes Maskavā, kuru daudzi vērtēja kā pilnīgu izgāšanos un kuras laikā Lavrovs vainoja ES līderus melos par Navaļnija indēšanu un sauca par "neuzticamiem partneriem".
Politico.eu, atsaucoties uz trim augsta ranga ES valstu diplomātiem, vēsta, ka pagājušajā trešdienā notikušajā dalībvalstu vēstnieku sanāksmē neviena dalībvalsts neizteica iebildumus pret jaunu sankciju sagatavošanu, ne arī pret to, ka pirmo reizi ES vēsturē varētu tikt izmantots tā dēvētais ES Magņitska likums – mehānisms, par kuru ES vienojās pērn decembrī un kurš ļauj stingrāk vērsties pret personām, kas iesaistītas cilvēktiesību pārkāpumos. Reuters ziņo, ka vēstnieku sanāksmē Zviedrijas, Vācijas, Francijas, Polijas un Baltijas valstu pārstāvji aktīvi aicinājuši noteikt sankcijas pret Krievijas amatpersonām. Dažas valstis jau sagatavojušas priekšlikumus par konkrētiem uzvārdiem, taču pagaidām tie nav publiskoti.
ES ārlietu ministri arī spriedīšot, kā konkrētāk atbalstīt pilsonisko sabiedrību Krievijā, kā cīnīties pret dezinformācijas izplatīšanu, par to, kurās jomās nepieciešams dialogu ar Maskavu saglabāt atvērtu, piemēram, Irānas kodolvienošanās, klimata pārmaiņas.
Vērsīsies pret aicinātājiem
Tikmēr Krievijā tiek spriests, kā vērsties pret Krievijas iedzīvotājiem, kuri aicinājuši noteikt sankcijas pret savas valsts amatpersonām. Interfax vēsta, ka Valsts domes priekšsēdētājs Vjačeslavs Volodins pieļāvis, ka pirmajā lasījumā jau pieņemtajā likumprojektā, kas paredz kriminālatbildību par ārvalstu noteikto sankciju pildīšanu Krievijas teritorijā, otrajā lasījumā varētu iekļaut kriminālatbildību personām, kuras aicina ieviest sankcijas pret Krievijas pilsoņiem.