Savukārt likumprojekta kritiķi uzsvēruši, ka tas ignorē būtiskas bažas par novecojušo kodolreaktoru drošību valstī, kā arī to, ka Francija lielā mērā ir atkarīga no urāna, kas tiek importēts no Krievijas, vēsta France24.com.
Jau pirms gada Francijas prezidents Emanuels Makrons publiski solīja modernizēt un attīstīt valsts kodolreaktoru tīklu. Tas bija solis, kas pilnībā mainīja viņa priekšteča prezidenta amatā mērķi mazināt kodolenerģijas kā energoresursa lomu Francijā līdz 50% no visiem neergoresursiem. Pašlaik kodolenerģijas proporcija no visiem energoresursiem Francijā sasniedz 70%, kas ir augstākā pasaulē.
E. Makrona partijas deputāte parlamentā Moda Brežeona izteikusies, ka ar palielināto kodolenerģijas daļu Francija var ātrāk sasniegt oglekļa neitralitāti. Turklāt tas vienlaikus palielinot Eiropas valstu energoneatkarību, ļaujot atteikties no Krievijas gāzes un naftas.
Tiesa gan, tieši pēdējā laikā bažas publiski radījuši incidenti, kas saistīti ar novecojušo kodolreaktoru drošību. Pērn novembrī 26 no 56 Francijas kodolreaktoriem tika slēgti remonta dēļ, liekot valstij importēt elektroenereģiju no Vācijas. Francijas kodoldrošības aģentūra pirms dažām dienām izplatīja ziņojumu, ka bažas rada korozijas dēļ izveidojušās plaisas Penlī atomelektrostacijā Normandijā.
Bez drošības aspekta izskan arī bažas par lielajām izmaksām, kas nepieciešamas jaunu reaktoru būvniecībai un esošo remontiem un uzturēšanai. Skeptiķi norāda uz pirmās paaudzes EPR reaktoru, kas tiek būvēts Flamanvijā Ziemeļrietumfrancijā. Būvniecība no projektā paredzētā termiņa atpaliek jau vairāk nekā desmit gadu, būvniecības izmaksas no sākotnēji paredzētajiem 3,3 miljardiem eiro ir četrkāršojušās.
Tajā pašā laikā sabiedrības atbalsts kodolenerģijas izmantošanai palielinās. Atbilstoši Odoxa šā gada sākumā veiktās aptaujas datiem 60% aptaujāto bijis pozitīvs viedoklis par kodolenerģijas izmantošanu, salīdzinot ar 34% 2019. gadā. Turklāt vēl vairāk – 71% aptaujāto paudis atbalstu ierosinājumam paātrināt jaunu kodolreaktoru būvniecību