Goodyear rūpnīcu plānots slēgt, un darbu zaudēs 1173 tajā nodarbinātie. Darbinieki vēlas lielāku atlaišanas pabalstu, taču vadība uz viņu vēlmēm līdz šim nav reaģējusi. Arodbiedrības pārstāvji izvēlējās radikālāku metodi, kā cīnīties par vēlamo, un pirmdien sagūstīja ražošanas un personāldaļas vadītājus.
Goodyear paziņoja, ka nesēdīsies pie sarunu galda, kamēr priekšniekus neatbrīvos. Lai gan sagūstītāji solīja nepiekāpties, iekams netiks izpildītas viņu prasības, priekšniekus atbrīvoja otrdienas pēcpusdienā pēc policijas ierašanās.
Tas saniknoja strādniekus, kas ap rūpnīcu aizdedzināja riepas un solīja ieņemt visu ēku. Ar operācijas rezultātu neapmierinātais arodbiedrības CGT līderis Mihaels Veimans, skaļi lamājoties, ziņu aģentūrai AP sacīja: "Mums ļoti skaidri pateica, ka no Parīzes ieradīsies dučiem mašīnu ar policistiem, kas ielauzīsies ēkā un mūs visus iemetīs cietumā, ja mēs neatbrīvosim šos divus cilvēkus."
Goodyear klusē par to, ko piedāvā strādniekiem, kas pēc rūpnīcas slēgšanas paliks bez darba. Strādnieki pieprasa atlaišanas pabalstus 80 000-180 000 eiro apmērā, vadoties pēc darba stāža. Tāpat viņi vēlas pieeju pārkvalifikācijas programmām 24 mēnešus pēc darba zaudēšanas solīto 15 vietā.
Francijā priekšnieku sagūstīšana ir jau senāk izmantota taktika, kas palīdzējusi strādniekiem sasniegt kāroto. Tā bija īpaši populāra finanšu krīzes smagākajā posmā 2009. gadā. Pretlikumīgajai darbībai pat dots speciāls termins - bosnepings (no angļu valodas vārdiem boss un kidnapping).
Lai gan par cilvēka aizturēšanu pret paša gribu uz laiku līdz septiņām dienām draud piecu gadu cietumsods un var nākties šķirties no 75 000 eiro, līdzšinējā pieredze rāda, ka priekšnieku sagūstītāji paliek nesodīti. Līdz šim Francijas policija uz to pievērusi acis, ļaujot arodbiedrībām un darba devējiem savā starpā atrisināt domstarpības. Jāpiebilst, ka strādnieki parasti pret sagūstītajiem izturas labi un zināms pat gadījumus, kad savam ķīlā sagrābtajam priekšniekam darbinieki galdā pasnieguši mīdijas.
2009.gada pavasarī bosnepingu piedzīvoja trīs lielas starptautiskās kompānijas: 3M, Sony un Caterpillar. Pēc tam komunikācijas un vadības speciālisti publicēja virkni padomu, kā priekšniekiem rīkoties šādās situācijās, un rekomendēja sagatavot īpašu "pirmās palīdzības paciņu nolaupīšanas gadījumiem", kurā atrastos maiņas drēbes un mobilais tālrunis, kurā ierakstīti ģimenes locekļu, policijas un psihologa telefona numuri.
Pēc 2009.gada incidentiem pret sagūstīšanu iestājās arī toreizējais prezidents Nikolā Sarkozī, tomēr sabiedriskās domas aptaujas rādīja, ka iedzīvotāji saprot strādnieku radikālo rīcību.
Visu Signes Apsītes rakstu lasiet ceturtdienas, 9.janvāra, laikrakstā Diena!