Neviena no sarunās iesaistītajām valstīm nevēlas izstāties no Šengenas zonas, S. Berluskoni teikto citējusi La Repubblica. «Bet mēs domājam, ka atsevišķos gadījumos tajā jābūt izņēmumiem, kurus esam nolēmuši izstrādāt kopīgi.» Līdzīgu viedokli paudis arī N. Sarkozī, kurš uzsvēris, ka līguma dzīvotspējai nepieciešama tā pārveidošana.
Valstis nolēma meklēt sadarbību arī ar Tunisiju, no kuras Itālijā šogad ieradies vairākums no aptuveni 25 tūkstošiem bēgļu. Ne itāļi, ne franči negrib migrantus izmetināt, taču vēlas nodrošināties, lai šāds plūdums neatkārtotos. Tādēļ tās cerīgi lūkojas uz Eiropas Savienību, kurai iesniegs priekšlikumus līguma reformēšanai, norāda BBC.
N. Sarkozī un S. Berluskoni tikšanās notika laikā, kad abu valstu attiecības ievērojami saasinājis strīds par bēgļu krīzes jautājuma risināšu, kurā abas puses viena otrai pārmet Šengenas līguma pārkāpumu: franči vaino Romu uzturēšanās un ceļošanas atļauju izsniegšanā ap 20 tūkstošiem tunisiešu bēgļu, taču itāļi Parīzi - īslaicīgā robežu slēgšanā, neļaujot vilcienam ar imigrantiem šķērsot robežu. 1985. gadā pieņemtais Šengenas līgums ļauj dalībvalstu teritorijā brīvi šķērsot robežas bez personu robežkontroles.