Noteikumi tika mainīti pēc tam, kad viens no deputātiem ieradās parlamentā ar futbola kreklu mugurā. Taču reliģisko simbolu iekļaušana aizliegumā izraisījusi plašas diskusijas.
Līdz šim no politiķiem tika prasīts tikai "cienīt institūciju", kas nozīmēja, ka deputātiem jāierodas uz parlamenta sēdēm solīdi ģērbtiem.
20. gadsimtā deputātu vidū bija arī vairāki priesteri, kuri apmeklēja sēdes garīdznieka tērpā.
Francijas Protestantu federācijas vadītājs kritizēja jaunos noteikumus, kuros saskata "pārmērīgu radikālo sekulārismu".
Francijas parlamenta spīkers Fransuā de Ružī aizstāvēja izmaiņas, norādot, ka tās esot saskaņā ar 2004. gadā pieņemto likumu, kas aizliedz skolēniem un skolotājiem valkāt reliģiskus simbolus.
"Mēs nosakām ietvarus un robežas (..), lai izvairītos no jebkādām provokācijām," sacīja spīkers.
Skolēniem, skolotājiem un tagad arī deputātiem ir atļauts nēsāt mazus kristiešu krustiņus ap kaklu, bet ebrejiem atļauta Dāvida zvaigzne un musulmaņiem - Hamsa amulets.
Likums un jaunie parlamenta noteikumi pieņemti ar mērķi uzsvērt Francijas sekulārismu - valsts un baznīcas nošķirtību.
Daļa politiķu atbalsta domu par reliģisku simbolu aizliegšanu universitātēs un pat darbavietās, taču citi saskata tajā aizsegu islamofobiskai kampaņai pret musulmaņu tradicionālajām galvassegām.