"Jūs nedomājat, ka FN, kas ieguva 25% Eiropas vēlēšanās un varbūt 30% reģionālajās vēlēšanās, var uzvarēt prezidenta vēlēšanās? (..) Ne 2022., ne 2029.gadā, bet 2017.gadā," intervijā Francijas telekanālam iTele sacīja Valss.
FN lielus panākumus guva jau pagājušā gada municipālajās vēlēšanās, bet Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, kas notika pērn maijā, partija ierindojās jau pirmajā vietā, apsteidzot gan pie varas esošos sociālistus, gan opozīcijā esošos konservatīvos.
Taču 22. un 29.martā paredzētajās vēlēšanās, kurās frančiem jāizraugās savi pārstāvji 101 valsts departamentā, Marinas Lepēnas vadītā FN var cerēt uz vēl lielākiem panākumiem.
Valss norādīja, ka šajās vēlēšanās FN, spriežot pēc sabiedriskās domas aptaujām, var iegūt bezprecedenta rezultātu.
Uzņēmuma OpinionWay veiktā aptauja, kas tika publiskota piektdien, liecina, ka vēlēšanu pirmajā kārtā opozīcijā esošā konservatīvā Tautas kustības savienība (UMP) varētu iegūt 29% balsu, bet FN - 28%.
"Es baidos par savu valsti," paziņoja Valss, kurš jau pērn brīdināja, ka FN atrodas "pie varas vārtiem" Francijā.
"Lai kas arī nenotiktu, mums nepieciešama daudz lielāka vēlētāju aktivitāte, lai gādātu, ka FN rezultāts ir zemāks," viņš piebilda.
"Viņu politiskā programma - pamest eiro, pamest [Eiropas Savienības] Kopējo lauksaimniecības politiku - ir katastrofa valstij, tas ir sabrukums Francijai," uzsvēra premjers.
Valsa un Francijas prezidenta Fransuā Olanda sociālistiem gaidāmās reģionālās vēlēšanas nesola neko labu, bet Valss pauda pārliecību, ka savu amatu saglabās arī turpmāk.