Taču pacilājuma noskaņa Francijā izpaliek, jo pēc ekstravagantā N. Sarkozī pie varas nākušais F. Olands nav attaisnojis vēlētāju cerības, sasniedzis zemākos prezidenta popularitātes rādītājus Francijā vairāk nekā pusgadsimta laikā, un politiskie komentētāji nav kavējušies aizvadīto posmu nodēvēt par «briesmīgo gadu» un F. Olandu no «mesjē Normālā» pārsaukt par «mesjē Vārgo».
Neveiksmju vajātais
«No 1958. gada līdz pat mūsdienām neviens Francijas prezidents nav tik smagi kritizēts pirmā prezidentūras gada laikā,» domnīcas Cevipof direktors Paskāls Perēno norādījis laikrakstam The Irish Times. Sabiedriskās domas aptaujas vēsta, ka F. Olandu pozitīvi vērtē tikai ap 25% iedzīvotāju.
Eirozonas parādu krīzes novājinātā Francijas ekonomika, kurā finanšu nedienas kavējušas izaugsmi un veicinājušas rekordaugstu bezdarbu, nav nākusi par labu F. Olanda popularitātei, un prezidents sarežģītos ekonomiskos apstākļus izmanto savai aizstāvībai.
«Es kļuvu par prezidentu ārkārtas situācijā,» F. Olanda teikto citēja ziņu aģentūra AP. «Ārkārtas situācija ekonomikas sfērā: ieilgusi krīze, recesija Eiropā, vēsturiski augsts bezdarba līmenis. Ārkārtas, jo biju spiests sūtīt Francijas spēkus uz Mali. Ārkārtas, jo populisms nostiprinās ne vien Francijā, bet visā Eiropā.»
Lēmums janvārī uzsākt operāciju Mali, lai atbrīvotu bijušo koloniju Rietumāfrikā no islāmistu kaujiniekiem, izrādījies viens no retajiem populārajiem F. Olanda soļiem, jo ekonomiskās izaugsmes veicināšanā prezidents nav guvis pirms vēlēšanām solītos panākumus. Tērauda ražotāji, kas vīlušies, ka F. Olands nav apturējis rūpnīcu slēgšanu, Lotringas reģionā par godu prezidenta solījumiem pat uzcēluši marmora kapakmeni, ko rotā iegravēts uzraksts «NODEVĪBA».
F. Olandam neklājas viegli, mēģinot balansēt starp uzņēmēju prasībām samazināt nodokļus, eirozonas partneru aicinājumiem nenovērsties no izdevumu samazināšanas un iedzīvotāju iebildumiem pret taupības pasākumiem.
Prezidentam nevar pārmest gausumu, cenšoties izpildīt solīto, taču viņu vajā neveiksmes, vēstīja laikraksts The Guardian. Francijas Konstitucionālā padome kā antikonstitucionālu noraidīja plānoto 75% ienākuma nodokli cilvēkiem, kuru ienākumi pārsniedz vienu miljonu eiro (0,7 miljoni latu) gadā, kas bija viens no F. Olanda kampaņas trumpjiem.
Tāpat F. Olanda popularitāti iedragāja skandāls valdībā, kad atklājās, ka Francijas budžeta ministrs Žeroms Kaizaks gadiem uzturējis nedeklarētu bankas kontu Šveicē un izvairījies no nodokļu nomaksas. F. Olands, lai glābtu tautas uzticību valstsvīriem, pieprasīja ministriem deklarēt viņu īpašumus, izpelnoties kritiku pat no sociālistu rindām. Negaidīti plašu šķelšanos nācijā izsaukusi arī viendzimuma pāru laulību legalizācija, par kuru debatējot pat parlamentārieši izvicināja dūres.
Saglabā mieru
«Ļaudis var kritizēt manus lēmumus, domāt, ka esmu uz nepareizā ceļa vai pieslējies labējiem,» Reuters citēja F. Olanda vārdus. «Ja ir kaut viena lieta, par ko esmu drošs, tad jūtos pārliecināts, ka esmu pieņēmis vērienīgus lēmumus Francijai - desmit mēnešos esmu pieņēmis vairāk lēmumu, nekā līdz šim pieņemts desmit gadu laikā.»
«Vienīgais, kas jāņem vērā, ir rezultāti. Esmu solījis, un mani vērtēs pēc solītā izpildes,» piebilda F. Olands, norādot, ka ir pāragri spriest par viņa veikumu, jo viņam prezidenta krēslā priekšā vēl četri gadi, kuru laikā viņš panākšot solīto.
F. Olands, būdams starp nepopulārākajiem politiķiem mūsdienu Francijas vēsturē, saglabā mieru, taču nenoliedz, ka gads bijis grūts. To apstiprina arī F. Olanda dzīvesbiedre Valerī Trīrveilere, no kuras balss laika gaitā pazudis pašpārliecinātais tonis, kādā viņa, tērpusies apspīlētās kleitās un augstpapēžu kurpēs, solīja mainīt līdzšinējos priekšstatus par valsts pirmās lēdijas lomu.
«Tagad esmu piesardzīgāka,» ziņu aģentūrai AFP atzina V. Trīrveilere, kurai nācās likt pie malas savu karjeru politiskās žurnālistikas jomā, lai nodotos labdarības darbiem, kas ietilpst pirmās lēdijas pienākumos.