Pašvaldības vadītājs Tomijs Gardels norādījis, ka konsultējies ar Zviedrijas Aizsardzības un Ārlietu ministrijām, kas norādījušas, ka atļauja uzglabāt caurules Gotlandē varētu būt pretēji Zviedrijas drošības interesēm.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Krievijas kontrolētās Nord Stream 2 būvniecības vajadzībām vēlas nomāt Slītes ostu Gotlandes salā, kā arī Kārlshamnas ostu Zviedrijas dienvidos, lai atvieglotu jaunā gāzes vada būvniecības darbus zem Baltijas jūras.
Bruņoto spēku pārstāvji iepriekš sacījuši, ka šajā rajonā bieži uzturas militārais personāls, tāpēc pastāv bažas, ka caurulēs varētu tikt ievietotas noklausīšanās iekārtas. Norādīts, ka Zviedrijas valdība Gotlandei varētu kompensēt zaudējumus, kas radīsies no lēmuma nesadarboties ar Gazprom.
Zviedru laikraksts Svenska Dagbladet raksta, ka Gazprom pārstāji jau pauduši neapmierinātību ar Gotlandes lēmumu, norādot, ka tagad ir nepieciešams pārplānot gāzes vada būvniecība Baltijas jūrā.
Krievijas valsts dabasgāzes koncerns Gazprom, Lielbritānijas un Nīderlandes grupa Shell, Austrijas OMV un Vācijas uzņēmumi Uniper un Wintershall pērn jūnijā vienojās uzbūvēt jaunu gāzesvadu Nord Stream 2 Baltijas jūrā no Krievijas uz Vāciju, apejot Ukrainu, Poliju un Baltijas valstis. Jaunā gāzesvada jauda būs divreiz lielāka nekā Nord Stream, un to varētu pabeigt līdz 2019.gada beigām, ziņo aģentūra LETA.
gp
Lai
Pepija Garzeķe