Kavējas ar solījumu izpildi
Grieķijai septembrī nepieciešama aizdevuma daļa 31,5 miljardu eiro apmērā. Pretējā gadījumā valsts vairs nespēs izmaksāt ne pensijas, ne algas un, galu galā, bankrotēs. Taču valsts nav spējusi izpildīt starptautisko aizdevēju prasības, ko tie vēlas apmaiņā pret aizdevumu. Lai gan izpildes termiņš beidzās jau jūnijā, Grieķijai izdevies rast kompromisu tikai par astoņu miljardu eiro budžeta samazinājumu nepieciešamo 11,5 miljardu vietā.
Iepriekšējā valdība bija apņēmusies ar aizdevējiem vienoties par vēl diviem gadiem, lai izpildītu to prasības, taču jaunais finanšu ministrs Jannis Sturnars atzinis, ka Grieķija nevar būt pārliecināta, ka saņems pagarinājumu. «Viss ir sarunu procesā, taču diemžēl daudz kas no tā, par ko bijām vienojušies, netiek darīts,» viņš atzina laikrakstam Imerisia.
Valsts ienākumi gada pirmajā pusē ir vairāk nekā par 1,5 miljardiem eiro mazāki nekā plānots. Grieķijas Banka prognozē, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad saruks par 5%. Sagaidāms, ka tādā gadījumā IKP kopš 2008. gada būs sarucis par piekto daļu valstī, kurā katrs ceturtais no darbspējīgajiem ir bez darba.
Arī ar valsts uzņēmumu privatizāciju nesokas, kā cerēts. Šogad valsts kasei šādi plānoja sagādāt trīs miljardus eiro, taču eksperti lēš, ka Grieķija iegūs vien desmito daļu no šīs summas. Ekonomistu prognozes vēsta, ka valstij varētu būt nepieciešama pat trešā aizdevuma pakete 50 miljardu eiro apmērā.
Grieķijas attīstības ministrs Kostis Hacidakis jau brīdinājis, ka valsts nākotnei izšķiroši būs tieši nākamie divi mēneši. «Ja šī valdība kritīs, nākamā būs drahmas valdība,» ministrs sacīja laikrakstam Ethnos.
Pieļauj eiro pamešanu
Troikai jau pirms vizītes ir skaidrs, ka Grieķija nav izpildījusi prasības. «Programma nav sniegusi cerētos rezultātus, jo tā nav īstenota. Vispirms mums jāredz, ka valdība pilda savu apņemšanos, un tikai tad mēs varēsim izlemt, vai programma strādā vai nepieciešams to pārveidot,» ziņu aģentūrai Reuters sacīja kāds troikai pietuvināts informācijas avots.
Aizdevēji Grieķijā viesosies tik ilgi, cik nepieciešams, iespējams, pat visu nedēļu. SVF uzsvēra, ka «atbalsta Grieķiju, lai tā varētu pārvarēt savas ekonomiskās nedienas» un «atgrieztos uz pareizā ceļa». Troikas ziņojums gaidāms vien septembrī.
No Eiropas ekonomikas dzinējspēka - Vācijas - arvien skaļāk izskanējuši iebildumi pret Grieķijas kavēšanos izpildīt solīto, pieļaujot, ka valsts var necerēt uz jaunu maksājuma daļu.
«Rādās, ka Grieķija, visticamāk, nespēs īstenot prasības. Ja Grieķija tās neīsteno, tad tā nevar saņemt jaunus maksājumus,» Vācijas ekonomikas ministrs Filips Rēslers norādīja raidsabiedrībai ARD, uzsverot, ka šausmas no domas par Grieķijas iespējamo izstāšanos no eirozonas jau sen esot izgaisušas. Turklāt situācijā, kad Grieķija vairs nesaņemtu aizdevumu, «tā pati saprastu, ka gudrāk ir pamest eirozonu».
Arī citi ES diplomāti likuši noprast, ka aizdevēji ir noguruši no cīkstēšanās ar Grieķiju. Taču īpaši asi šonedēļ izteicies Vācijas konservatīvās partijas Kristīgi sociālā savienība (CSU) ģenerālsekretārs Aleksandrs Dobrints, mudinot Grieķiju sākt izmaksāt pusi pensiju un algu drahmās, jau laikus gatavojoties eirozonas pamešanai.
Daļa analītiķu baidās, ka Grieķijas izstāšanās no eirozonas varētu radīt domino efektu, paraujot līdzi arī citas parādu krīzes skartās valstis, kas draudētu novest arī pie vienotās ES valūtas projekta beigām. Taču ECB apgalvo, ka eiro «ir neatsaucams».