Premjerministra Georga Papandreu valdības ierosinātos taupības pasākumus atbalstīja 155 deputāti, bet pret tiem bija 138.
Tikmēr pie parlamenta ēkas turpinās policijas un demonstrantu sadursmes.
Parlamenta apstiprinājums ļaus Grieķijai ķerties pie taupības pasākumu īstenošanas ar mērķi līdz 2015.gadam ietaupīt 28,4 miljardus eiro (19,96 miljardus latu).
Trešdienas balsojums aptver pirmo daļu no Grieķijas taupības pasākumu programmas, kas koncentrējas uz nodokļu palielināšanu, tādējādi iegūstot 14,09 miljardus eiro, kā arī īstenojot sabiedriskā sektora izdevumu samazināšanu 14,32 miljardu eiro apmērā.
Ceturtdien Grieķijas parlamentā notiks balsojums par atsevišķu taupības pasākumu paketes daļu īstenošanu, tajā skaitā nodokļu palielināšanu un valsts aktīvu pārdošanu.
Saskaņā ar valdības iepriekš teikto no privatizācijas Grieķija plāno iegūt vēl aptuveni 50 miljardus eiro (35,1 miljardu latu).
Taupības pasākumu apstiprināšana bija nepieciešama, lai Grieķija varētu saņemt pēdējo - 12 miljardu eiro (8,43 miljardu latu) lielo - aizdevuma maksājumu no 110 miljardu eiro (77,3 miljardu latu) vērtās Grieķijas glābšanas programmas, par ko vienošanās tika panākta pērnajā maijā.
Savukārt pēc pēdējā aizdevuma maksājuma apstiprināšanas, kas sagaidāma šīs nedēļas nogalē notiekošajā eirozonas finanšu ministru sanāksmē, Eiropas Savienība (ES) sadarbībā ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) varētu sākt izstrādāt otro palīdzības programmu Grieķijai.
Šonedēļ izskanēja informācija, ka diskusijas par otro Grieķijas glābšanas programmu varētu ilgt divas nedēļas, savukārt jaunās glābšanas programmas apjoms varētu sasniegt 120 miljardus eiro (84,3 miljardus latu).
Iepriekš izskanējusi informācija, ka jaunā programma galvenokārt iekļaus aizdevumus no citām eirozonas valstīm.
Tāpat sagaidāms, ka tā paredzēs brīvprātīgu privāto kreditoru iesaistīšanos, kuri tiks aicināti iegādāties jaunas Grieķijas obligācijas.
Analītiķi uzskata, ka, pat saņemot otro palīdzības programmas finansējumu, Grieķijas nākotne ir neskaidra.
Pozitīvajā variantā Grieķija turpina īstenot taupības pasākumus un līdz 2015.gadam samazina valsts budžeta deficītu līdz 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) - ievērojami zem ES noteiktā minimālā līmeņa 3% apmērā.
Šie Grieķijas centieni atjauno tirgus pārliecību, ļaujot Grieķijai atkal aizņemties ar saprātīgām procentu likmēm.
Šajā variantā Grieķija un eirozona ir glābtas, norāda analītiķi.
Savukārt negatīvajā variantā otrā palīdzības finansējuma programma ir nepietiekama, taupības pasākumi noved valsti dziļā recesijā un Grieķijas valdība nespēj pildīt savas saistības.
Šajā variantā Eiropai nāktos izstrādāt trešo palīdzības programmu, tādējādi novēršot Grieķijas bankrotu, kas varētu izraisīt ķēdes reakciju vairākās citās vājākajās eirozonas valstīs.