"Referendums notiks iespējami drīz tieši pēc tam, kad būs formulēti glābšanas vienošanās pamatpunkti," piebilda Mosials.
Valdība arī akceptējusi Papandreu lēmumu rīkot parlamentā balsojumu par uzticību viņa valdībai, Mosials paziņoja reportieriem.
"Referendums būs skaidrs mandāts, kā arī skaidra vēsts Grieķijā un ārpus tās par mūsu eiropeisko kursu un mūsu dalību eiro zonā," Papandreu paziņoja valdības ārkārtas sēdē, kura ilga septiņas stundas.
Premjers arī paskaidroja, ka ir pret pirmstermiņa parlamenta vēlēšanu rīkošanu, jo vēlēšanu kampaņas laikā "viss apstātos" un valsts "tiktu novesta līdz bankrota riskam".
Papandreu piebilda, ka viņa kolēģi ES "ir konsultēti" par viņa plāniem un "respektēs un atbalstīs" Grieķijas centienus izkļūt no parādu krīzes.
Papandreu ierosinājums rīkot referendumu jau ir izraisījis dažu viņa sociālistiskās partijas PASOK parlamentāriešu iebildumus. Viens parlamenta deputāts ir izstājies no PASOK, savukārt sešu citu PASOK biedru grupa otrdien aicināja premjeru atkāpties no amata. Pēc šīs izstāšanās PASOK ir palikuši 152 no 300 parlamenta deputātu mandātiem.
Papandreu ierosinājums rīkot šo referendumu otrdien izraisīja kritumu pasaules akciju tirgos, un Āzijas akciju tirgos kritums turpinājās arī trešdien. Ierosinājums par referendumu ir radījis šaubas, vai ES samitā pieņemto vienošanos izdosies īstenot, jo vairojas iespējamība, ka Grieķija piedzīvos nekontrolētu bankrotu, ja grieķi referendumā nobalsos pret šo vienošanos.
Pēc negaidītā Grieķijas paziņojuma rīkot referendumu par savas glābšanas plānu Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien paredzējuši tikšanos ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāju Kristīni Lagardu, augsta ranga Eiropas Savienības (ES) amatpersonām un Grieķijas premjerministru Georgu Papandreu.
Eiro zonas samitā Briselē 27. oktobra naktī tika panākta vienošanās ar bankām - Grieķijas valsts obligāciju turētājām, ka tās norakstīs 50% no Grieķijas parādiem tām. Līdz ar to vairāk nekā 350 miljardu eiro (246 miljardus latu) lielais Grieķijas valsts parāds samazināsies par aptuveni 100 miljardiem eiro (70 miljardiem latu).
Grieķijas parlaments 20. oktobra vakarā pieņēma likumu par jauniem valdības taupības pasākumiem, kas Grieķijai jāīsteno, lai varētu saņemt starptautiskā aizdevuma kārtējo maksājumu. Likums tika pieņemts, par spīti vardarbīgiem ielu protestiem, kuri bija vērsti pret valdības taupības pasākumiem un kuru gaitā gāja bojā viens cilvēks.
Likums par jaunajiem taupības pasākumiem paredz grozījumus kolektīvajos algu līgumos, būtisku nodokļu atvieglojumu samazināšanu, jaunu civildienesta algu sistēmu un tūkstošiem valsts sektora darbinieku pagaidu atlaišanu.