"Vēlēšanas notiks sestdien, 8.februārī," pavēstīja Varadkars, piebilstot, ka līgs prezidentam Maiklam Higinsam atlaist parlamentu.
"Mums ir vienošanās par Brexit un par Ziemeļīriju," norādīja premjers, atzīsto, ka tas pavēris "iespēju logu" tikt pie jaunas valdības pirms martā paredzētā Eiropas Savienības (ES) samita.
Lai gan Lielbritānijas premjerministram Borisam Džonsonam izdevies noslēgt vienošanos ar Briseli un Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES gaidāma jau janvāra beigās, Vardakars uzsvēra, ka "Brexit [vēl] nav pabeigts".
"Nākamais solis ir sarunas pat brīvās tirdzniecības līgumu starp ES, tostarp Īriju, un Apvienoto Karalisti, kas aizsargās mūsu darbavietas, mūsu uzņēmumus, mūsu lauku kopienas un mūsu ekonomiku," norādīja Īrijas premjers.
Visi iekšpolitiskie jautājumi ir atkarīgi no šo sarunu iznākuma, un jaunas valdības izveide ļaus pilnībā pievērsties sarunām, piebilda Varadkars.
Savukārt vēlēšanu atlikšana līdz aprīlim vai maijam var novest pie ilgstošas priekšvēlēšanu kampaņas un svarīgu lēmumu atlikšanas, atzina premjers.
Iepriekšējās parlamenta vēlēšanas, kurās nevienai partijai neizdevās iegūt pārliecinošu vairākumu, notika 2016.gada februārī, un kārtējās vēlēšanas bija paredzētas tikai pēc gada.
Iepriekšējās vēlēšanās Varadkara pārstāvētā liberāli konservatīvā partija Fine Gael ieguva 50 no 158 deputātu vietām, tās galvenais konkurents - labēji centriskā partija Fianna Fail - izcīnīja 44 mandātus, bet kreisi noskaņotā īru nacionālistu partija Sinn Fein ieguva 23 vietas.
2016.gada aprīlī Fine Gael izveidoja mazākumu valdību Endas Kenija vadībā, kurai atbalstu parlamentā nodrošina Fianna Fail un neatkarīgie deputāti.
2017.gada jūnijā Keniju premjera krēslā nomainīja Varadkars.
Arī šobrīd aptaujas liecina, ka vēlēšanās abām lielākajām centriski labējām partijām ir līdzīgas izredzes.
re kā