ES valstu vēstnieki trešdien tiksies Briselē, lai apspriestu jaunās sankcijas ar mērķi ieviest tās līdz 24.februārim, kad apritēs gads kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.
Sankciju kodolu veidos eksporta aizliegums Rietumu tehnoloģijām, kas atrastas Krievijas ieročos un munīcijā Ukrainā. Eksporta aizliegums naudas izteiksmē būtu aptuveni desmit miljardi eiro gadā.
"Mēs vēlamies nodrošināt, ka Eiropas tehnoloģijas nenonāk Krievijas kara mašīnās (..), šo materiālu ir grūti iegūt citur, piemēram, Ķīnā. To nebūs viegli aizstāt," sacīja viens no ES diplomātiem.
Jaunās sankcijas arī ietvers garu sarakstu ar cilvēkiem, kam tiks iesaldēti ES esošie līdzekļi un aizliegts izsniegt vīzas iebraukšanai ES.
"Tas būs Krievijas propagandistu, deputātu, militārpersonu, uzņēmēju un Krievijas okupēto Ukrainas apgabalu vietējo politiķu sajaukums," atklāja otrs ES diplomāts.
Taču jaunās sankcijas, visticamāk, neaizliegs Krievijas dimantu vai kodoltehnoloģiju eksportu uz ES.
Beļģija bažījas, ka šāds aizliegums kaitētu tās dimantu tirdzniecības centram Antverpenē, un Ungārija iebilst pret sankciju piemērošanu kodoltehnoloģijām, atklāja avoti diplomātu aprindās.
Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā ES aizvadītā gada laikā jau ir piemērojusi sankcijas 1386 fiziskām personām un 171 juridiskai personai, tai skaitā Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un viņa tuvākajiem radiem.
ES arī noteikusi cenu griestus Krievijas naftai un gāzei, aizliegusi lielāko daļu Krievijas naftas iepirkumu, kā arī vērsusies pret Krievijas bankām, enerģētikas firmām, aizsardzības kompānijām, aviācijas un kuģniecības uzņēmumiem, kā arī medijiem.