"Ja Lielbritānija atstātu ES, nav garantiju, ka šī kontrole paliktu savā vietā," brīfingā sacīja Kamerona preses pārstāvis.
"Ja šī kontrole vairs nebūs savā vietā, nekas vairs neatturētu tūkstošiem cilvēku no [Lamanša] kanāla šķērsošanas un ierašanās Kentā [Lielbritānijas dienvidaustrumos] un patvēruma lūgšanas," viņš norādīja.
Premjerministra pārstāvis uzsvēra, ka Lielbritānijai un Francijai ir "pozitīvas darba attiecības" robežas jautājumā.
"Šeit tiek norādīts, ka iespējamā aiziešana no ES liktu apšaubīt visas attiecības," viņš piebilda.
Kemerons izmantos šo argumentu pēc tam, kad būs izsludinājis referendumu par valsts dalību ES, vēstīja britu laikraksts The Daily Telegraph.
"Dauningstrīta cer savā labā izmantot kontinenta migrācijas krīzi," norādīts laikrakstā.
Lielbritānijas izstāšanās no ES kampaņas atbalstītāji apsūdzēja britu valdību par "biedēšanu".
"Vienošanās par migrantu izskatīšanu mums ir ar Franciju, nevis ar ES. Izstāšanās no ES gadījumā nav nekāda pamata, lai tas mainītos," sacīja izstāšanās no bloka kampaņas "Leave.EU" līdzdibinātājs Ārons Benkss.
"Nespējot no Eiropas Savienības panākt viņa solītās fundamentālās reformas, (..) premjerministrs tagad ķeras pie biedēšanas," viņš piebilda.
Toties valsts dalību blokā aizstāvošā kampaņa "Britain Stronger in Europe" uzsvēra, ka izstāšanās no ES ietekmēs Lielbritānijas robežu.
"Vienošanās ar Franciju nodrošina, ka mūsu robežas ir Kalē, nevis Duvrā," teica šīs kampaņas izpilddirektors Vils Strovs.
"Ja mēs pametīsim ES, būtu ļoti reāla iespējamība, ka vienošanās tiktu izbeigta, kas padarītu Lielbritānijas robežas mazāk drošas," viņš uzsvēra.
Kemerons ir solījis līdz 2017.gadam sarīkot referendumu par valsts dalību ES. Viņš ir solījis atbalstīt palikšanu ES, ja Lielbritānijai izdosies vienoties ar bloku par vēlamajām reformām.