Lai gan Lavrovs atzinis, ka Ukrainas iestāšanās ES pamatā ir Kijivas un Briseles divpusējais jautājums, viņš tomēr apsūdzējis ES par to, ka tā "no konstruktīvas ekonomikas platformas" ir pārvērtusies par "agresīvu militāru spēlētāju", kura ambīcijas stiepjas ārpus Eiropas.
Ukrainas valdība ir centusies miera sarunās ar Krieviju iekļaut punktu par iestāšanos ES, pretī piedāvājot Maskavai piekāpšanos citos jautājumos.
Tomēr Krievijas delegācijas ANO vadītāja vietnieks Dmitrijs Poljanskis ceturtdien intervijā norādīja, ka Krievija "nesaskata atšķirību" starp ES un NATO.
Jau ziņots, ka aprīlī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ES delegācijas Ukrainā vadītājam iesniedza aizpildītu ES anketas pirmo daļu, kas kalpo par pamatu iestāšanās sarunām. Šo anketu, kuras aizpildīšana ir nepieciešams solis, lai Ukrainai tiktu piešķirts ES kandidātvalsts statuss, Zelenskim 8.aprīlī Kijivā svinīgi pasniedza Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
Lēmumu par kandidātvalsts statusa piešķiršanu pieņems ES dalībvalstis, balstoties uz ES rekomendāciju, un EK pārraudzīs sarežģīto un potenciāli ilgstošo procesu.
Lai Ukraina varētu tikt uzņemta ES, tai būs jāievēro stingri standarti attiecībā uz valsts pārvaldi, likumu varu un jāparāda progress cīņā ar korupciju.