Līdz otrdienai pārtrauc ES samitu

Samits atsāksies otrdien plkst.12 pēc Latvijas laika, informēja Āmans.

Kā ziņots, iepriekš anonīmi avoti diplomātu aprindās izteicās, ka dalībvalstu līderi tuvojas kompromisa noslēgšanai par bloka augstāko amatu sadali, kas paredzētu uz Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatu nominēt sociālistu kandidātu Fransu Timmermansu.

Vienlaikus avoti uzsvēra, ka šobrīd vēl nekādi lēmumi nav pieņemti.

"Ir stingra vienprātība par Timmermansu, bet situācija ir ļoti nestabila. Esmu optimistiskāks nekā biju pirms trim stundām," atzina kāds anonīms avots ES struktūrās.

Tomēr pret Timmermansa kandidatūru kategoriski iebilst Ungārija un Polija.

Ungārijas premjers Viktors Orbāns vēstulē Eiropas Tautas partijas priekšsēdētājam Džozefam Daulam rakstījis, ka Timmermansa iecelšana būtu nopietna vai pat vēsturiska kļūda.

Savukārt Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis norādījis, ka Franss Timmermanss ir kandidāts, kurš dziļi sašķeļ Eiropu un pilnīgi noteikti neizprot Centrāleiropu.

Saskaņā ar pašreizējo piedāvājumu, kas tapis pēc vairāk nekā 13 stundas ilgušām konsultācijām, kuras vilkās visu nakti uz pirmdienu, par Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska pēcteci kļūtu pašreizējā Pasaules Bankas izpilddirektore Kristalina Georgijeva, kas pārstāv centriski labējo Eiropas Tautas partiju (EPP).

Bulgārijas premjerministrs Boiko Boriskovs vēlāk gan savas valsts medijiem sacījis, ka Georgijeva vairs netiek izskatīta kā Eiropadomes prezidenta amata kandidāte.

Savukārt liberāļu pārstāvis - vai nu Beļģijas līdzšinējais premjerministrs Šarls Mišels, vai arī Margarēte Vestagere, kura pašlaik ir ES konkurences komisāre, - tiktu izvirzīts uz ES ārlietu dienesta vadītāja amatu.

Visbeidzot Manfrēdam Vēberam, kuru uz EK prezidenta amatu izvirzījusi EPP, tiktu Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāja krēsls.

"Mēs radām nenopietnas Eiropas tēlu," pēc sarunu pārtraukšanas žurnālistiem atzina Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Viņš norādīja, ka ES jārisina dažādas problēmas - no klimata pārmaiņām līdz neliberālai demokrātijai -, tādēļ blokam ir jāveic lēmumu pieņemšanas kārtības reforma, lai ES nekļūtu par mazu grupu ķīlnieci.

Savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele pauda cerību, ka ar labu gribu kompromiss būs iespējams.

Makrons un Merkele par potenciālo amatu sadalījumu kā kompromisu vienojās G20 valstu samita kuluāros Japānā, bet atsevišķi Merkeles kolēģi no labēji centriskās EPP pret to iebilda, un samitā tika izsludināts pārtraukums.

Maija beigās ievēlētais Eiropas Parlamenta sastāvs ir sadrumstalots, tādēļ sarunas par amatu sadali ir sarežģītas.

EPP joprojām ir lielākā frakcija jaunajā EP sasaukumā, tomēr tai vairs nav vairākuma, kāds bija iepriekš.

Liberāļi, kuru vidū ir arī Makrona atbalstītāji, un zaļie palielinājuši savu ietekmi uz lēmumiem par kandidātiem uz augstākajiem amatiem blokā, jo EP vēlēšanu rezultāti liecina, ka šiem spēkiem būtiski audzis vēlētāju atbalsts.

Lai gan sociāldemokrātiem atbalsts šajās vēlēšanās bija mazāks nekā iepriekš, par kompromisa kandidātu ir uzskatāms to virzītais Timmermanss, kurš pašlaik ir EK viceprezidents.

Bloka līderiem jāvienojas, kurš vadīs ES laikā, kad dažādus izaicinājumus rada gaidāmā Lielbritānijas izstāšanās no ES un nacionālistu partiju popularitātes pieaugums daudzās dalībvalstīs.

Sarunas par amatu sadali turpinās jau vairākas nedēļas. Arī ES samits 20.-21.jūnijā beidzās bez vienošanās.

Lielbritānijas premjerministrei Terēzai Mejai šis ir pēdējais ES samits šajā amatā. Viņas preses pārstāvis norādīja, ka viņai būs "konstruktīva nozīme", bet balsojumos viņa atturēsies.

Lai virzītu kandidātu apstiprināšanai, tam nepieciešams atbalsts vismaz no 21 dalībvalsts, kas pārstāv vismaz 65% no bloka pilsoņiem.

Gaidāms, ka EP jauno spīkeru izraudzīsies pirmajā sēdē jau trešdien neatkarīgi no ES līderu samita rezultātiem.

Ja ES līderi par kandidātu EK vadīšanai drīzumā spēs vienoties, EP šo jautājumu varētu izskatīt jūlija vidū.

(papildināta visa ziņa)