"Mēs uzskatām, ka Lielbritānijai jāiegūst izņēmuma tiesības no konkrētajiem aktiem principiālu, politisku un pragmatisku iemeslu dēļ," uzrunājot savus kolēģus, otrdien norādīja Lielbritānijas iekšlietu ministre Terēza Meja.
Lai gan premjerministra Deivida Kemerona pārstāvēto toriju labējais spārns vēlas, lai visi 133 tiesību akti neattiektos uz Lielbritāniju, Meja uzskata, ka Londonai vajadzētu saglabāt līdzšinējo sadarbību ar ES policijas aģentūru "Eiropolu" un "Eirojusta" kolēģiju, kas pārrauga tiesisko palīdzību krimināllietās.
To tiesību aktu sākotnējā sarakstā, kurus Lielbritānija būtu gatava attiecināt arī uz sevi, minēts arī Eiropas aresta orderis, taču tikai ar nosacījumu, ja briti tiktu labāk aizsargāti no izdošanas tiesāšanai citās ES dalībvalstīs par nelieliem nodarījumiem.
Meja vēlas Likumu par izdošanu grozīt tādējādi, lai Lielbritānijas pilsoņus varētu izdot citai valstij, pamatojoties uz Eiropas aresta orderi, vienīgi, ja orderi izdevusī valsts jau pieņēmusi lēmumu izvirzīt apsūdzības un saukt aizdomās turamo tiesas priekšā. Paredzēts, ka par Iekšlietu ministrijas piedāvājumu parlaments balsos jau nākamajā nedēļā, taču opozīcijas deputāti žēlojas, ka viņiem nav pietiekami daudz laika, lai rūpīgi iepazītos ar 159 lapaspuses garo dokumentu.
Tikmēr citi iekšlietu ministri apsūdz dubulto standartu piemērošanā valdības pasludinātajai nostājai ar tieslietām saistītajos ES jautājumos. Iepriekš Meja bija paziņojusi, ka Eiropas aresta orderis neesot Lielbritānijas interesēs. Leiboristu ēnu kabineta iekšlietu ministre Iveta Kūpera izteikusies, ka Meja "bijusi spiesta atzīt patiesību - Lielbritānijai nav vajadzīgs Eiropas aresta orderis, tai nav vajadzīgas kopīgas izmeklēšanas komandas, Eiropols, apmaiņa ar krimināllietām un palīdzība bērnu ļaunprātīgas izmantošanas apkarošanā internetā".
Starp citiem ES tiesību normu regulētajiem tiesību instrumentiem, kurus Londona iecerējusi arī turpmāk uz sevi attiecināt, ir savstarpējā finansiālo sodu atzīšana, konfiskācijas priekšraksti un atvieglotā informācijas un izlūkošanas datu apmaiņas kārtība starp ES dalībvalstīm. Lielbritānijai ir jāizšķiras, vai pieņemt visus 133 tiesību aktus, kas izstrādāti vēl pirms Lisabonas līguma spēkā stāšanās 2009.gadā, vai arī visus tos noraidīt. Ja Lielbritānija atsakās no visiem ES tiesību aktiem, tā vēlāk var atsevišķiem tiesību aktiem atkal pievienoties. Lēmums jāpieņem līdz 2014.gada jūnijam. Pretējā gadījumā, sākot ar tā paša gada decembri, šo tiesību aktu ievērošana Apvienotās Karalistes teritorijā nonāks ES tiesu un Eiropas Komisijas (EK) pārraudzības institūciju jurisdikcijā. "Pēc mūsu diskusijām Eiropā tiks rīkots vēl viens balsojums par galīgo normu sarakstu, kam Apvienotā Karaliste izteiks oficiālu vēlmi atkal pievienoties," norādīja Meja.
Daļa augstāko amatpersonu atzīst, ka šī iniciatīva saistīta ar Kemerona solījumu sarīkot referendumu par Lielbritānijas turpmāko dalību ES. Kā ziņots, parlaments piektdien otrajā lasījumā vienbalsīgi pieņēma likumprojektu, kas paredz tautas nobalsošanu sarīkot līdz 2017.gada beigām. Taču opozīcijā esošie leiboristi balsojumu boikotēja, un sagaidāms, ka likumprojekta galīgā apstiprināšana sadursies ar sīvu pretestību.
Tikmēr EK paziņojusi, ka respektē Apvienotās Karalistes valdības izvēli atteikties no daudziem ES tiesību aktiem, vienlaikus norādot, ka apsveic tās gatavību vēlāk atsevišķiem tiesību aktiem atkal pievienoties.
EK pārstāvja izplatītajā paziņojumā norādīts, ka Komisijai, protams, būs nepieciešams laiks, lai izvērtētu Londonas sagatavoto izņēmumtiesību sarakstu. Oficiālo viedokli šajā jautājumā EK formulēs tad, kad tiks saņemts Lielbritānijas oficiālais paziņojums par tiesību aktiem, kuriem tā vēlas atkal pievienoties. Oficiālas sarunas starp Londonu un EK pagaidām vēl nav sākušās.