Viņš uzsvēra, ka 23.jūnijā gaidāmais balsojums par izstāšanos liks samazināt finansējumu skolām slimnīcām un bruņotajiem spēkiem.
"Izstāšanās no ES kaitēs investīcijām, kaitēs ģimenēm un kaitēs britu ekonomikai," norādīja ministrs.
"Es būtu atbildīgs par valsts budžeta stabilitātes atjaunošanu, un tas nozīmētu ārkārtas budžetu, kurā mums vajadzētu palielināt nodokļus un samazināt izdevumus," piebilda Osborns.
Viņš brīdināja, ka izstāšanās no ES budžetā radītu 30 miljardu britu mārciņu (38 miljardu eiro) lielu iztrūkumu.
Balsojuma par izstāšanos gadījumā par 10% nāktos celt ienākuma nodokli, tāpat palielināt tiktu mantošanas nodoklis, kā arī samazināti izdevumi izglītībai, aizsardzībai un veselības aprūpei, paziņoja ministrs.
Bijušais finanšu ministrs leiboristu valdībā Elisters Dārlings, kurš atbildēja par valsts budžetu ekonomiskās krīzes laikā, norādīja, ka ir "nobažījies vairāk nekā 2008.gadā".
Sabiedriskās domas aptauju rezultāti liecina, ka izstāšanās un palikšanas atbalstītāju skaits ir gandrīz vienāds. Sabiedriskās domas izpētes kompānijas ComRes aptaujā valsts dalību ES atbalstīja 46% aptaujāto, bet izstāties no bloka vēlējās 45%. Šis paša firmas aptaujā pirms mēneša Palikšanas nometnei bija 11 procentpunktu pārsvars.