Pēc vairāk nekā 13 stundas ilgām debatēm par likumprojektu balsoja 326 deputāti, bet pret bija 290.
Likumprojekts turpmāk tiks debatēts parlamenta komitejās, kur gaidāma grozījumu izvirzīšana.
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja apsveica balsojuma rezultātu, norādot, ka tas sniedz "noteiktību un skaidrību". Tikmēr opozīcijā esošie leiboristi likumprojektu nosaukuši par "apvainojumu parlamentārajai demokrātijai" un "varas sagrābšanu".
Likumprojekta kritiķi bažījas, ka valdībai tā pieņemšanas gadījumā būs plašākas pilnvaras "Breksita" procesā, un tā varēs nekonsultēties ar likumdevējiem.
Valdība tikmēr uzstāj, ka tai ir jāspēj pieņemt nelielas tehniskas izmaiņas, lai nodrošinātu gludu pārejas periodu.
Tā dēvētais anulēšanas likumprojekts ir svarīgākā sastāvdaļa valdības plānā par izstāšanos no ES, kas paredzēta 2019.gadā, un līdz ar līguma anulēšanu par Apvienotās Karalistes pievienošanos blokam 1972.gadā tas paredz integrēt Lielbritānijas likumdošanā aptuveni 12 000 šobrīd spēkā esošo ES tiesību normu, tādējādi pieliekot punktu ES tiesību prioritātei pār Lielbritānijas likumiem.