Sagaidāms, ka, tiekoties ar Spānijas premjerministru Marjano Rahoju, Francijas prezidentu Fransuā Olandu un Vācijas kancleri Angelu Merkeli, tiks pārspriests arī asiņainais pilsoņu karš Sīrijā.
Kemerons pirmdienas rītā dosies uz Madridi, un tā būs pašreizējā Lielbritānijas valdības vadītāja pirmā oficiālā vizīte Spānijā kopš stāšanās amatā 2010.gadā. Savukārt pirmdienas vakarā Kemeronam Parīzē paredzētas darba vakariņas ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu. Nedēļas nogalē Kemerons apmeklēs Berlīni, lai "turpinātu sarunas par viņa [rosinātās ES] reformu darba kārtības turpmāko virzību", teikts Dauningstrītas izplatītajā paziņojumā.
Jau ziņots, ka Lielbritānijas premjerministrs 23.janvārī, uzstājoties ar ilgi gaidīto un vairākkārt atlikto runu par valsts attiecībām ar ES, solīja sarīkot referendumu līdz 2017.gadam, ja viņa partija uzvarēs nākamajās vēlēšanās, kas gaidāmas 2015.gadā.
Pirmdien publicētajā intervijā Kemerons rosināja ES ieviest "pārmaiņas, no kurām iegūtu visa Eiropa". "Mēs esam nozīmīga vara Eiropā, nozīmīgs Eiropas spēlētājs. Taču vai mēs domājam, ka Eiropas Savienība dažkārt pārspējusi pati sevi ar direktīvām un iejaukšanos? Jā, tā tas ir. Un tas ir jāmaina," skaidroja Lielbritānijas valdības vadītājs. "Manuprāt, šī organizācija ir nobriedusi pārmaiņām. Es uzskatu, ka mēs atrodamies globālās sacensībās, kurās mums jākonkurē ar [tādām valstīm] kā Indija, Ķīna, Indonēzija un Malaizija."
Kā piemēru pārmaiņām ES iekšienē Kemerons minēja februārī panākto vienošanos par bloka 2014.-2020.gada budžeta apmēra samazināšanu. Pēc Lielbritānijas premjerministra teiktā, izmaiņas ES līgumos ir iespējamas.
Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs gan februārī pauda pārliecību, ka ES līderu vidū nav atbalsta nozīmīgām izmaiņām bloka līgumos. Augstā amatpersona arī norādīja, ka tuvākajos gados galvenā uzmanība tiks pievērsta reformām eirozonā.
Turpretī Kemerons intervijā laikrakstiem Le Monde, Sueddeutsche Zeitung, Il Sole 24 Ore, El Mundo un Gazeta Wyborcza pauda pārliecību, ka "izmaiņas līgumos tiks veiktas". "Pēc manām domām, eirozonai ir vajadzīgas turpmākas izmaiņas līgumos, un, tāpat kā eirozonas valstis uzstās, ka ir vajadzīgas izmaiņas līgumos, es uzskatu, ka ir pilnīgi likumīgi norādīt, ka arī eirozonā neietilpstošajām valstīm ir vajadzīgas tādas izmaiņas līgumos, kas tām būtu piemērotas," savu nostāju skaidroja Kemerons.
Sagaidāms, ka, tiekoties ar Spānijas, Vācijas un Francijas augstākajām amatpersonām, Kemerons apspriedīs arī "Lielā astoņnieka" jeb G8 valstu šā gada prioritātes, tostarp ES un ASV savstarpējo tirdzniecību un vēršanos pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.
Lielbritānija 1.janvārī pārņēma G8 valstu prezidentūru, un šonedēļ tā rīkos G8 valstu ārlietu ministru tikšanos.