Šo informāciju portālam Lrytas.lt apstiprinājis Lietuvas Bruņoto spēku pavēlnieks Jons Vītauts Žuks.
"Aizsardzības ministrijas Aizsardzības resursu padome piekritusi vāciešu piedāvātajam Boxer variantam ar 30 milimetru lielgabala torni, kas bruņots ar prettanku raķetēm Javelin," viņš pastāstījis, piebilstot, ka tādējādi Lietuva iegūs bruņojumu, kas tanku iznīcināšanas iespēju ziņā tālu apsteigs tanka šāviena darbības rādiusu.
Tikmēr aizsardzības ministrs Jozs Oleks norādījis, ka galīgais lēmums par piegādātāja izvēli vēl nav pieņemts - to paredzēts izdarīt līdz rudenim. Pēc viņa teiktā, informācija, kas parādījusies medijos, ir tikai Žuka rekomendācija, kas daļēji sakrīt ar Aizsardzības ministrijas bruņumašīnu iepirkuma komisijas viedokli.
Tomēr iespējamajam pirkumam Lietuvas medijos ceturtdien veltīta liela uzmanība.
Kā izdevumā Lrytas.lt raksta aizsardzības politikas eksperts Aleksandrs Matonis, šis būs dārgākais Lietuvas armijas pirkums, kas izraisījis arī visvairāk diskusiju.
Darījuma summa netiek izpausta, lai gan jau izskanējuši dažādi pieņēmumi, kas ļauj spriest, ka runa varētu būt par aptuveni 460 miljoniem eiro, norāda portāls "15min.lt". Par šo summu Lietuvas armija varētu saņemt apmēram simts bruņumašīnas, un pirmais sūtījums Lietuvu sasniegtu 2017.gadā. Lietuvai esot palaimējies, jo daļa tās pasūtījuma tikšot apvienota ar analoģisku Nīderlandes pasūtījumu, bet lielgabala torņu ražošana - ar attiecīgu Bundesvēra kontraktu, un tas lietuviešiem ļaušot ietaupīt.
Sākot aptauju par bruņumašīnu iegādi, Aizsardzības ministrija norādīja, ka ar šo moderno kaujas tehniku varētu apgādāt divus motorizēto kājnieku bataljonus, kuriem būtu vajadzīgas kopskaitā aptuveni 70 bruņumašīnas, bet citi avoti izteikušies, ka pirkums var tikt paplašināts, nākotnē pārapbruņojot vēl divus bataljonus, savukārt šobrīd izmantotos bruņutransportierus M113 nododot vēl vienai kājnieku brigādei, ko iecerēts izveidot.
Reaģējot uz Žuka paziņojumu, aizsardzības analītiķi jau paspējuši izteikties, ka Lietuva "prātīgi paspiedusi vāciešu pastiepto roku un sākusi veidot ciešākus sakarus ar Eiropas spēcīgāko valsti", raksta 15min.lt.
"Tas ir ne tikai biznesa darījums, (..) bet arī lielisks solis aizsardzības politikā," sacījis Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta pasniedzējs Deivids Šleķis.
"Jāatzīst, ka Vācija ir teju vienīgā no lielajām Eiropas valstīm, kas šobrīd būtiski pastiprina savu aizsardzību. Pirkt bruņojumu no tādas sabiedrotās nozīmē arī to, ka mēs sāksim vairāk interesēties, ko dara vācieši, savukārt vācieši sāks interesēties, ko dara lietuvieši. Tā veidojas ciešākas saites ar Vāciju, kas mūsu valstij ir ļoti vajadzīgas," viņš spriedis.
Žurnālists Audrjus Bačulis, kas specializējies aizsardzības jomā, atzinis "Boxer" par labāko iespējamo variantu, ko Lietuva pirktu par tādu pašu cenu kā Vācijas Bundesvērs, un saņemtu pirkumu ļoti drīz.
Vienlaikus viņš norādījis, ka Lietuvas karavīriem būs jāmācās rīkoties ar jauno tehniku, kas ir krietni vien sarežģītāka par šobrīd izmantoto.
Kā tikmēr raksta Matonis, Boxer konstrukcijā izmantoti dažādi maināmi moduļi, ko var gluži kā Lego klucīšus uzmontēt šasijai, ļaujot pēc vajadzības izmantot bruņumašīnu gan tikai kājnieku transportam, gan ar lielgabala torni, gan medicīniskajai evakuācijai, gan sakaru un štāba vajadzībām, gan ar 155 milimetru haubici. Šādai konstrukcijai pagaidām nav konkurentu.
Bruņumašīnai, kas kopā ar lielgabala torni sver aptuveni 35 tonnas, paredzēta NATO standartiem atbilstoša aizsardzība pret vairāk nekā desmit kilogramu mīnu, 25 mm lielgabalu šāviņiem, kas raidīti no 500 metru attāluma, 155 mm artilērijas šāviņiem un raķešu Grad šķembām. Līdz ar trim apkalpes locekļiem tā var uzņemt astoņus kājniekus.