Politiķis atzīmēja, ka jautājums par Latvijas dalību Otavas konvencijā par kājinieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu ir bijis aktuāls diskusiju temats arī iepriekš militāro ekspertu vidū.
Politiķa ieskatā, sabiedrībā diskusiju nepieciešamību pastiprināja arvien pieaugušās bažas un publiskā retorika no rietumu līderiem par to, ka tuvāko gadu laikā karš ar Krieviju ir neizbēgams, un tas, visticamāk, būtu Baltijas valstīs.
Latvija strādā pie aizsardzības un atturēšanas spēju stiprināšanas, tiek investēts pretgaisa aizsardzības sistēmās, reizē svarīga ir valsts ārējā robeža, un kājinieku mīnas ir lētas un efektīvas, norādīja Kols, uzsverot, ka, no vienas puses, konvencija ir jāskata starptautisko tiesību saistību kontekstā, no otras puses, tas ir jautājums par Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanu.
NBS atzinums rekomendē neizstāties no Otavas konvencijas, bet Kolam pagaidām neesot skaidrs, no kā izriet NBS atzinums un kāds ir tā uzstādījums. Par to trešdien Ārlietu komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas kopsēdē diskutēs deputāti un Aizsardzības un Ārlietu ministrijas pārstāvji, apstiprināja politiķis, norādot, ka likumdevējam ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums iepazīties ar atzinumu un par to diskutēt.
Jau ziņots, NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš vērš uzmanību, ka šķēršļu veidošanai un izbūvei valsts aizsardzībā ir ļoti svarīga loma, tomēr koncentrēšanās tikai uz kājnieku mīnām - kā taktiskā panākuma galveno faktoru, ir vienkāršota pieeja.
Ģenerālleitnants uzsver, ka ir vairāki operacionālie aspekti, kāpēc bruņotie spēki neatbalsta Latvijas izstāšanos no konvencijas.
"Pirmkārt, kājnieku mīnas ir tikai neliels pretmobilitātes šķēršļu pastiprinošs elements. Otrkārt, kājnieku mīnas nav efektīvas pret mehanizētajiem kājniekiem un smagāk bruņotām vienībām. Treškārt, mīnu lauku pastāvīgai uzraudzībai 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā arī miera laikā būtu nepieciešami lieli cilvēku resursi," skaidro Kalniņš.
Kalniņš norāda, ka jau vairākus gadus bruņotie spēki koncentrējas uz prioritārajiem virzieniem efektīvi stiprinot pretmobilitātes spēju, piemērām, uguns jaudas palielināšana, pretkājnieku sensoru ieviešana plašā apjomā, vienlaikus veicinot arī no distances vadāmo kājnieku mīnu plašāku pielietojumu.
Nacionālo bruņoto spēku komandieris uzsver, ka no likumiskā aspekta Otavas konvencija neaizliedz prettanku mīnas un no distances vadāmas kājnieku mīnas, kā arī citu pretmobilitātes pasākumu veikšanu, lai apturētu mehanizētu vienību uzbrukumu, vienlaikus samazinot civilo cilvēku un dzīvnieku bojāeju ne tikai konflikta laikā, bet arī miera laikā.
"Ir daudz efektīvākas un mūsdienīgākas ieroču sistēmas nekā kājnieku mīnas - ar tiešo vai netiešo uguns jaudu, kas ļauj sasniegt tādu pašu vai pat vēl jaudīgāku efektu. Pēdējos gados esam mērķtiecīgi strādājuši šajā virzienā," saka Kalniņš.
Tāpat Nacionālie bruņotie spēki vērš uzmanību, ka Otavas konvencijā ir 164 valstis, tāpēc šādu kājnieku mīnu iegāde, ņemot vērā to pieejamību un iespējamo izcelsmi ārpus konvencijas esošajās valstīs, būtu neracionāla, neparedzama un ļoti sarežģīta.
Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" Kalniņš sacīja, ka NBS nesaskata praktiskus ieguvumus no izstāšanās no Otavas konvencijas. Viņš akcentēja, ka sabiedrībā radusies diskusija par izstāšanos no konvencijas ir apsveicama, taču būtu vēlams šādos jautājumos uzticēties ekspertiem.
Jau ziņots, ka sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas.
Otavas konvencija jeb Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu paredz, ka dokumentu parakstījušās valstis apņemtas, pirmkārt, "nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas". Latvija šai konvencijai pievienojās 2005.gadā.
Iniciatīvas pārstāvis Atis Stankevičs vēlas, lai Latvija reālistiski izvērtētu tās militārās aizsardzības stratēģiju un sevišķi šajos draudīgajos apstākļos pārskatītu valsts dalību Otavas konvencijā. Viņaprāt, tas būtu efektīvs un pamatots solis Latvijas valsts aizsardzībai.