"Vispārēja sabiedrības slīkšana nabadzībā būs nežēlīga. IKP var kristies par 25 līdz 30%, bet bezdarbs - dubultoties," intervijā radiostacijai "Cope" norādīja de Gindoss.
Neatkarīgā Katalonija nonāks ārpus eirozonas, un 75% tās ražojumu tiks aplikti ar muitu, bankas nāksies pārvietot un reģionam būs jāievieš sava valūta, piebilda ministrs.
"Katalonijas neatkarība no ekonomiskā viedokļa ir pilnīgi neracionāla," uzsvēra centrālās valdības pārstāvis.
Katalonija, kas šobrīd nodrošina aptuveni piektdaļu no Spānijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un kuras teritorija pēc lieluma aptuveni līdzinās Beļģijas teritorijai, iecerējusi 1.oktobrī rīkot neatkarības referendumu, lai gan Spānijas tiesas to pasludinājušas par nelikumīgu.
Līdz šim referendums nav ietekmējis ekonomiku, jo finanšu tirgus Katalonijas neatkarību neuzskata pat par "minimāli dzīvotspējīgu un pieņemamu scenāriju", norādīja de Gindoss.
Savukārt Katalonijas separātiski noskaņotā reģionālā valdība uzskata, ka neatkarība ļaus kataloņiem pašiem veidot savu fiskālo politiku un lemt par investīcijām, kas tikai vairos Katalonijas IKP.
Barselona norāda, ka šobrīd nodokļu ieņēmumi, kas tiek nodoti Madridei, par miljardiem eiro pārsniedz tās summas, ko province saņem atpakaļ no centrālās valdības investīciju veidā, un ka neatkarība tam pieliks punktu.
Katalonijas valdība lēš, ka starpība starp iemaksām Spānijas budžetā un centrālās valdības finansējumu sasniedz 18 miljardus eiro jeb aptuveni astoņus procentus no provinces IKP.
Savukārt saskaņā ar Madrides aprēķiniem, kuros lietota cita metodoloģija, šī summa ir desmit miljardi jeb pieci procenti no Katalonijas IKP.
Katalonija ar saviem 7,5 miljoniem iedzīvotāju dala ar Madridi Spānijas bagātākā reģiona godu.
Katalonijas bezdarba līmenis šī gada otrajā ceturksnī bija 13,2%, un tas ir ievērojami zemāks nekā vidējais Spānijas bezdarba līmenis - 17,2%.
daži skaitļi
latvietis
skats no malas