Intervijā Francijas telekanālam BFM Makrons noraidīja izteikumus, ka viņa popularitāte esot balstīta tikai publiskajā tēlā.
"Ja es būtu burbulis, es jau būtu pārsprādzis," viņš sacīja.
Lai arī nepilnus divus mēnešus pirms prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas Makrons ir kļuvis par vadošo kandidātu, pat daudzi viņa atbalstītāji nav pārliecināti par savu izvēli.
39 gadus vecais bijušais ekonomikas ministrs, kurš nekad nav ieņēmis vēlētu amatu, solīja apkarot politisko korupciju un liegt likumdevējiem pieņemt darbā ģimenes locekļus. To var uzskatīt arī par dzēlienu konservatīvo prezidenta amata kandidātam Fransuā Fijonam, kurš saskāries ar pārmetumiem par sievas un divu bērnu nodarbināšanu fiktīvos darbos.
Biznesā laikrakstā Les Echos piektdien publicētā intervijā Makrons solīja samazināt valsts budžeta izdevumus par 60 miljardiem eiro, lielākoties valsts veselības aprūpes sistēmā un bezdarbnieku pabalstos. Esot prezidenta amatā, viņš arī ieguldītu 50 miljardus eiro, piemēram, bezdarbnieku apmācībā un tīrākā enerģijā.
Makrons arī solīja ievērot Francijas budžeta deficīta rādītāju 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā arī samazināt nodokļus par desmit miljardiem eiro. Proeiropeiskais politiķis arī atbalsta kopīgu Eiropas Savienības (ES) budžetu un ambiciozāku sadarbību eirozonā.
Francijā valdot hroniskam bezdarbam, Makrons ir paudis vēlmi atvieglot darba mainīšanas iespēju, piebilstot, ka viņa prezidentūrā valsts sektorā tiks likvidēti 120 000 darbavietu. Tas ir krietni mazāk nekā Fijona solītā 500 000 darbavietu likvidēšana, tomēr vienalga liels skaits no kreisajām aprindām nākušajam politiķim.
Makrons arī distancējies no sociālistu kandidāta Benuā Amona, kurš solījis garantētu ienākumu visiem pilsoņiem.
"Atšķirībā no Benuā Amona es nepieņemu sakāvi darbavietu frontē," viņš norādīja Les Echos.
Makrons uzsvēris, ka mūsdienu pasaulē vairs nedarbojas kreiso un labējo dalījums. Savukārt kritiķi pauduši šaubas par viņa spējām efektīvi vadīt valsti, jo viņš nepārstāv nevienu partiju.
Politiķis intervijā atkārtoja jau savus iepriekšējos izteikumus, ka Francijas koloniālisms esot noziegums pret cilvēci, tomēr atvainojās Alžīrijas neatkarības karā piedalījušos franču karavīru ģimenēm, alžīriešiem, kuri cīnījās Francijas pusē, un citiem, ko aizskāruši viņa komentāri.
Francijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta notiks 23.aprīlī, bet otrā kārta paredzēta 7.maijā.
Saskaņā ar Francijas prezidenta vēlēšanu sistēmu gadījumā, ja vēlēšanu pirmajā kārtā neviens no kandidātiem neiegūst absolūtu balsu vairākumu, abi visvairāk balsu ieguvušie kandidāti balotējas otrajā kārtā.