Meja norādīja, ka savstarpējā piekļuve pretējās puses tirgum gan ES, gan Lielbritānijai nebūs tik plaša kā šobrīd, taču uzsvēra, ka ES Tiesas jurisdikcijai Apvienotās Karalistes teritorijā ir jāpieliek punkts.
Savā runā, kuras mērķis ir izklāstīt Londonas skatījumu uz turpmākajām attiecībām ar ES pēc Brexit, premjerministre atzina, ka sarunās "neviena no pusēm nevar iegūt tieši to, ko vēlas", taču pauda viedokli, ka vienošanos iespējams tomēr noslēgt.
Viņa uzsvēra, ka Apvienotā Karaliste vēlas atgūt tiesības patstāvīgi slēgt brīvās tirdzniecības līgumus ar trešajām valstīm, kontrolēt savus likumus un robežas, kas traucētu tik maz, cik vien iespējams.
Meja aicināja ES noslēgt ar Lielbritāniju tādu brīvās tirdzniecības līgumu, kas būtu tālejošāks nekā ES un Kanādas līgums, taču neietu tik tālu kā līgums ar Norvēģiju.
"Mums nepieciešams atrast līdzsvaru, taču mēs nepieņemsim Kanādas tiesības un Norvēģijas pienākumus," uzsvēra Meja.
Premjerministre arī solīja jebkurā izstāšanās līgumā sargāt Ziemeļīrijā panākto mieru, tomēr izslēdza iespēju pēc Brexit tās palikšanu muitas savienībā ar ES.
1998.gadā panāktais Lielās piektdienas miera līgums, kas izbeidza ilgstošo konfliktu Ziemeļīrijā, ir "panākums, ar ko mums visiem vajadzētu lepoties un aizsargāt", paziņoja Meja.
Viņa atzina, ka Brexit rada "ļoti konkrētas problēmas" Ziemeļīrijai, kas kopā ar pārējo Apvienoto Karalisti pametīs ES, kā arī Īrijai, kas turpinās būt bloka dalībvalsts.
Meja atkārtoti izslēdza iespēju atjaunot stingru robežu starp Īriju un Ziemeļīriju, tomēr brīdināja, ka "nepieņemama būtu arī pašas Lielbritānijas kopīgā tirgus izjaukšana, izveidojot robežu Īrijas jūrā".
Viņa runā rosināja divus modeļus "netraucētai" tirdzniecībai pāri Īrijas robežai, norādot, ka abu alternatīvu sniegtās priekšrocības "muitas savienībā nebūtu iespējamas".
ziņa papildināta pēc 6.rindkopas