Meja un pārējo 27 ES valstu līderi ārkārtas samitā "ir vienojušies par elastīgu pagarinājumu līdz 31. oktobrim", tviterī paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.
"Tas nozīmē papildus sešus mēnešus Lielbritānijai, lai atrastu vislabāko iespējamo risinājumu."
Panāktā vienošanās nozīmē, ka britu vēlētājiem būs jāpiedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ja Lielbritānija būs palikusi ES pēc 22. maija.
Meja bija lūgusi atlikt Lielbritānijas izstāšanos no ES līdz 30. jūnijam. Vairums ES valstu līderu atbalstīja garāku termiņu – pat līdz gada beigām vai vēlāk, bet pret to iebilda Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš uzstāja, ka ieildzis Brexit nedrīkst apdraudēt ES funkcionēšanu.
Makrons, kuru atbalstīja Beļģija, Austrija un dažas mazākas ES
valstis, uzskatīja, ka Brexit vajadzētu atlikt tikai par dažām nedēļām. Viņš arī pieprasīja stingras garantijas, ka Lielbritānija šajā laikā neiejauksies svarīgu ES lēmumu pieņemšanā.
Francijai beigās bija jāsamierinās ar solījumu, ka Brexit atlikšana tiks izskatīta arī ES samitā 21.jūnijā.
ES diplomāti informēja, ka piedāvātais Brexit pagarinājums ir elastīgs un Lielbritānija var atstāt ES arī agrāk, tiklīdz būs ratificēta izstāšanās vienošanās.
Mejai vajadzīgs laiks, lai panāktu Brexit vienošanās apstiprināšanu Lielbritānijas parlamentā, kur šī vienošanās jau ir trīsreiz noraidīta.
Bez Brexit atlikšanas Lielbritānijas 46 gadus ilgā dalība ES tiktu izbeigta piektdien bez vienošanās, radot ekonomikas haosa risku abpus Lamanšam.
Meja, ierodoties uz ES ārkārtas samitu, sacīja, ka viņa grib Lielbritānijas aiziešanu no ES "iespējami drīz".
"Es esmu lūgusi pagarinājumu līdz 30. jūnijam, taču ir svarīgi, lai jebkāds pagarinājums ļautu mums pamest [ES] brīdī, kad mēs ratificējam izstāšanās vienošanos. Lai mēs varētu izstāties 22.maijā un sākt būvēt mūsu gaišāko nākotni," pavēstīja Meja.
ES līderi iepriekš bija piekrituši Brexit atlikšanai no 29. marta uz 12. aprīli, un Tusks bija brīdinājis, ka ir "maz iemeslu ticēt", ka Lielbritānijas parlaments varētu ratificēt izstāšanās vienošanos līdz 30. jūnijam.
ES dalībvalstis grib nodrošināt, lai daļēji izstājusies Lielbritānija nemēģinātu iejaukties nākamā Eiropas Komisijas prezidenta izraudzīšanā vai nākamā ES daudzu gadu budžeta pieņemšanā.
Mejas valdības ministri ir sākuši sarunas ar opozīcijā esošajiem leiboristiem par kompromisu, lai panāktu Brexit vienošanās pieņemšanu parlamenta apakšpalātā. Leiboristu partijas līderis Džeremijs Korbins grib, lai Lielbritānija apņemtos palikt ES muitas ūnijā.
>:-)
Jens Z
Krējums Saldais