"Viena lieta ir pilnīgi skaidra - ja Minskas pamiera līgums nedarbosies, tad [ES] dalībvalstis un Eiropas Komisija (EK) ir lielā mērā gatavas noteikt jaunas sankcijas," sacīja kanclere.
Runājot Briselē pēc sarunām ar EK prezidentu Žanu Klodu Junkeru, kanclere norādīja, ka viņi sprieduši par nepieciešamību atjaunot Ukrainas teritoriālo integritāti, kas ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem Minskas līgumos, kurus parakstīja Kijevas, Maskavas un prokremlisko teroristu pārstāvji.
"Pastāv saikne starp pašreizējām sankcijām un Minskas līgumu pilnīgu īstenošanu, lai Ukrainas amatpersonām būtu piekļuve viņu austrumu robežai," uzsvēra Merkele.
"Teritoriālā integritāte var tikt atjaunota vienīgi tad, ja Ukrainas amatpersonas ir uz Krievijas robežas. Pie tā mēs strādājam," viņa sacīja.
"Es turpinu uzskatīt, ka komunikāciju kanāli ir ne tik vien jāpatur atvērti, bet arī jāizmanto, un tieši to mēs darām," norādīja kanclere, vienlaikus noraidot iespēju, kas varētu notikt ES un Krievijas samits.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Kā janvāra beigās ANO Drošības padomes sēdē apliecināja Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs, Ukrainas austrumos atrodas 12 000 Krievijas karavīru.
Ukrainas, Francijas, Vācijas un Krievijas līderi 12.februārī sarunās Minskā vienojās par karaspēka un smagās tehnikas atvilkšanu, kā arī par uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos, sākot no 14.februāra pusnakts.
Ignorējot pamiera vienošanos, Krievijas algotņi un karavīri uzbruka stratēģiski svarīgajai Debaļcevei, bet šobrīd Krievijas bruņotie spēki jau tiek koncentrēti pie Mariupoles.