"Katram no mums ir jāveic sāpīgi kompromisi. Esmu gatava to darīt, ja mēs varam būt pārliecināti, ka ieguvumi atsver zaudējumus," sacīja Merkele.
Ir svarīgi, lai jaunā, uzticamā valdība rada apstākļus, ka vācieši "var rīt turpināt dzīvot pārticībā un drošībā plašākā nozīmē".
Merkele atzina, ka viņas vadīto kristīgo demokrātu (CDU), to Bavārijas meitaspartijas Kristīgi sociālās savienības (CSU) un sociāldemokrātu (SPD) sarunās atlikuši trīs neatrisināti jautājumi - veselības apdrošināšana, darba tirgus un "starptautiskā uzticamība".
Tikmēr SPD līderis Martins Šulcs pirms sarunu atsākšanas izrādīja optimismu.
"Man ir pamatots iemesls pieņemt, ka mēs šodien [sarunas] pabeigsim, ceru, pozitīvā gaisotnē ar rezultātu, kas nāks par labu mūsu valstij," sacīja Šulcs.
Partijām svētdien un pirmdien izdevās panākt vienošanos vairākos svarīgos jautājumos, arī mājokļu, īres un digitalizācijas jomās, bet tās nespēja vienoties veselības aprūpes darba tirgus un ārpolitikas jautājumos.
Klupšanas akmeņi joprojām ir SPD prasības atteikties no divu līmeņu veselības apdrošināšanas sistēmas, iegrožot uzņēmumu iespējas ierobežot strādājošo tiesības un stingrāk kontrolēt ieroču eksportu.
Ja partijām otrdien beidzot izdosies panākt galīgo vienošanos, sagaidāms, ka jau trešdien tiks publiskota jaunās valdības programma un ministru portfeļu sadalījums.
Tomēr koalīcijas līguma saskaņošana vēl nepieliks punktu ieilgušajam jaunās valdības veidošanas procesam pēc pagājušā gada septembrī notikušajām Bundestāga vēlēšanām, jo jebkura vienošanās vēl jāapstiprina SPD ierindas biedriem partijas iekšējā referendumā.
Ja sociāldemokrāti tomēr noraidīs atgriešanos "lielajā koalīcijā", Merkelei atliks vienīgi iespēja uzņemties mazākuma valdības vadību vai arī izsludināt jaunas vēlēšanas.
SPD paziņojusi, ka otrdiena ir pēdējais termiņš, kad, iestājoties partijā, jaunie biedri iegūs arī tiesības piedalīties balsojumā par jauno "lielo koalīciju".
Referendumā varēs piedalīties jebkurš SPD jaunais biedrs, kas reģistrējies līdz plkst.18.00.
Gada sākumā sociāldemokrātu rindās bija 443 152 biedri, taču kopš tā laika partijā iestājušies vairāki tūkstoši jaunu biedru, no kuriem daudzi iestājas pret SPD atgriešanos "lielajā koalīcijā".
Par SPD biedru var kļūt jebkura persona, kas sasniegusi 14 gadu vecumu. Biedra nauda personām, kam nav ienākumu ir tikai 2,5 eiro mēnesī, taču sociāldemokrātiem, kas pelna vairāk nekā 4000 eiro mēnesī, ik mēnesi par labu partijas kasei jāšķiras jau no 250 eiro.
Pret sadarbību ar konservatīvajiem aktīvi iestājas sociāldemokrātu jaunatnes organizācija JUSOS, kas izvērsusi kampaņu, lai pārliecinātu partijas biedrus balsot pret "lielo koalīciju", kā arī cenšas piesaistīt partijai jaunus biedrus, kas skeptiski noskaņoti pret SPD darba turpināšanu Merkeles vadītā valdībā.
Tomēr JUSOS līderis Kevins Kīnerts noliedzis, ka jaunie partijas biedri tajā iestājušies tikai tāpēc, lai izgāztu "lielo koalīciju".
"Vairums iestājušies SPD, lai ilgtermiņā virzītu partiju uz priekšu un to atjaunotu, un SPD šie cilvēki izmisīgi vajadzīgi," norādīja Kīnerts. "Mūs iepriecina, ka tik daudz cilvēku izmantojuši šo iespēju.
Tajā pašā laikā Vācijas Konstitucionālajā tiesā iesniegtas vairākas prasības, kurās apšaubīta šī SPD iekšējā referenduma atbilstība pamatlikumam.
Vienu no šīm prasībām tiesa jau noraidījusi.
Prasību iesniedzēji apgalvo, ka šis balsojums esot pretrunā ar pārstāvnieciskās demokrātijas principu un ierobežo Bundestāgā esošo SPD deputātu tiesības.
2013.gadā līdzīga prasība pret SPD referendumu par līdzšinējo "lielo koalīciju" tika noraidīta, Konstitucionālajai tiesai atzīstot, ka balsojums neietekmējot Bundestāga deputātu likumdevēju varu.
Tikmēr otrdien laikrakstā Bild publicētie aptaujas rezultāti liecina, ka gadījumā, ja vēlēšanas notiktu šobrīd, sociāldemokrāti un konservatīvie kopā iegūtu mazāk nekā 50% balsu un "lielā koalīcija" vairs nespētu nodrošināt vairākumu.
Saskaņā ar sabiedriskās domas izpētes institūta Insa veikto aptauju par CDU/CSU šobrīd gatavi balsot 30,5% vāciešu, kamēr SPD varētu cerēt tikai uz 17% balsu.
Savukārt pret imigrāciju noskaņotā eiroskeptiķu partija Alternatīva Vācijai (AfD) no sociāldemokrātiem atpaliek vairs tikai par diviem procentpunktiem, un šobrīd to atbalsta 15% vāciešu.