Bundestāga vēlēšanas ar interesi gaida arī citur Eiropā, jo īpaši eirozonas parādu krīzes vissmagāk skartajās dienvidu valstīs, kas pēdējos gados ir ieviesušas smagus taupības pasākumus, uz kuriem uzstāja tieši A. Merkele. Šo valstu līderi cer, ka pēc vēlēšanām Vācija kļūs pielaidīgāka.
A. Merkele gan ir likusi saprast, ka negrasās atteikties no savas politikas firmas zīmes - stingras fiskālās disciplīnas. Tās dēļ vairākums vāciešu viņu slavē, bet dienvideiropieši nolād.
Parāds nav brālis
Savu priekšvēlēšanu kampaņu A. Merkele uzsāka trešdien vienā no senākajām Vācijas pilsētām - Zeligenštatē -, uzrunājot aptuveni tūkstoti sanākušo, no kuriem vairākums bija CDU atbalstītāji.
25 minūtes garajā runā kanclere nenāca klajā ar dāsniem solījumiem, bet aicināja vēlētājus izvērtēt viņas līdzšinējo darbu un atbildēt sev uz jautājumu, ko savulaik amerikāņiem uzdeva bijušais ASV prezidents Ronalds Reigans: «Vai jums tagad klājas labāk nekā pirms astoņiem gadiem?»
A. Merkele atgādināja, ka Vācija daudz veiksmīgāk nekā citas valstis pārvarēja ekonomisko krīzi un viņas valdīšanas laikā bezdarbnieku skaits no pieciem miljoniem ir sarucis līdz trīs. Tomēr viņa aicināja vāciešus neieslīgt pašapmierinātībā un turpināt iesākto. «Vācija pašlaik atrodas labā pozīcijā. Bet, ja mēs neprogresēsim, ļoti ātri varam nokļūt situācijā, kad citas valstis mūs apsteidz,» sacīja kanclere.
Viņa arī kārtējo reizi atgādināja mantru, ka dzīvot uz parāda nav gudri. «Mēs redzējām, kas notiek Eiropā, kad parādi ir pārāk lieli. Izaugsme uz aizdotas naudas pamata nav iespējama,» paziņoja Vācijas līdere.
A. Merkele pie varas ir kopš 2005. gada, kad viņa pirmoreiz triumfēja vēlēšanās. 2009. gadā vēlētāji pagarināja viņas mandātu, un viss liecina, ka šoruden viņa uzvarēs arī trešo reizi. Tādā gadījumā A. Merkele kļūs tikai par trešo Vācijas pēckara līderi (aiz Konrāda Adenauera un Helmūta Kola), kam ir izdevies šāds panākums.
Jaunākās aptaujas rāda, ka par CDU un tās māsas partijas - Bavārijas Kristīgi sociālās savienības (CSU) - koalīciju gatavi balsot 40% vēlētāju, bet par galveno konkurentu Sociāldemokrātu partiju (SPD) - 23%. SPD sabiedrotā Zaļā partija var cerēt uz 13% balsu.
Liela nozīme būs tam, kā vēlēšanās veiksies CDU/CSU partnerei pašreizējā valdībā - partijai Brīvie demokrāti (FDP). Ja tā pārvarēs 5% barjeru un iekļūs Bundestāgā, valdošā koalīcija nemainīsies. Pretējā gadījumā A. Merkele būs spiesta domāt par plašas koalīcijas veidošanu, visticamāk, ar SPD, kas strādāja viņas pirmajā valdībā.
A. Merkelei par labu nāk arī šonedēļ publiskotie jaunākie ekonomikas dati, kas liecina, ka šī gada otrajā ceturksnī Vācijas tautsaimniecība ir pieaugusi par 0,7%. Lielā mērā pateicoties tam, no recesijas ir izgājusi arī eirozona, kas aizvadītajā ceturksnī piedzīvoja 0,3% izaugsmi, vēsta Eurostat.
Cer redzēt citu Merkeli
Tomēr, ja lūkojas uz atsevišķām eirozonas dalībvalstīm, tad aina nav tik spoža, jo īpaši ekonomikās kontinenta dienvidos. Spānijā un Grieķijā bezdarbs pārsniedz 27%, Itālija un Kipra ir recesijā. Optimistiskāka var būt Portugāle, kuras tautsaimniecība pēdējā ceturksnī ir augusi par 1,1%.
Šajās valstīs iedzīvotāji uztraucas, ka A. Merkeles uzvara vēlēšanās nozīmēs taupības politikas turpināšanos. Turpretī politiķi ir cerīgāk noskaņoti un domā, ka A. Merkele vairs tik ļoti neuzsvērs nepieciešamību samazināt budžeta izdevumus. «Es domāju, ka mēs pēc vēlēšanām ieraudzīsim citu Merkeli,» uzskata Kipras prezidents Nikoss Anastasids.
Grieķijas politiķi cer, ka Vācija varētu piekrist daļējai valsts parāda norakstīšanai, bet Itālijā un Portugālē politikas veidotāji ticot, ka A. Merkele varētu akceptēt krīzes pārvarēšanas modeli, kas tik ļoti neuzsver taupību.
Savukārt Spānija, kas saņēma Eiropas Savienības palīdzību banku sistēmas glābšanai, gaidot, ka kanclere beidzot atbalstīs ideju par vienotu eirozonas parādzīmju izdošanu un banku savienības izveidošanu, lai recesijā esošajā valstī varētu straujāk atjaunot kreditēšanu.
Tikmēr balsis no Berlīnes to sauc par vēlmju domāšanu un aicina neļauties ilūzijām, ka A. Merkele par 180 grādiem mainīs politisko kursu.