Lai nezaudētu kanclera krēslu, konservatīvajiem ir ļoti svarīgi nekļūdīties savā izvēlē. Martā partija jau piedzīvoja sāpīgus zaudējumus Reinzemes-Pfalcas un Bādenes-Virtembergas federālo zemju vēlēšanās. Bet socioloģiskās aptaujas liecina, ka CDU/CSU, kas 2017. gada Bundestāga vēlēšanās saņēma 33% balsu, pašlaik atbalsta vien 27% vēlētāju, norāda Deutsche Welle.
CDU līderim priekšrocības
No abām partijām par galveno un nozīmīgāko tiek uzskatīta CDU, kas arī ir loģiski, – šī partija darbojas 15 no 16 Vācijas federālajām zemēm, bet CSU politiskā darbība aprobežojas vien ar Bavāriju. Tādēļ parasti tieši CDU līderis tiek virzīts par alianses kandidātu kanclera amatam. Izņēmumi bijuši tikai divi un neveiksmīgi – CSU virzītie kandidāti vēlēšanās zaudēja sociāldemokrātiem gan 1980. gadā (Francis Jozefs Štrauss), gan 2002. gadā (Edmunds Štoibers), raksta AP.
Janvārī par Merkeles pēcteci CDU vadītāja amatā tika ievēlēts viņas ilggadējais domubiedrs Ziemeļreinas-Vestfālenes premjers Armīns Lašets, un šķita pašsaprotami, ka tieši viņu nominēs kanclera amatam.
Taču pagājušās nedēļas nogalē, kad Berlīnē tikās abu partiju vadošie politiķi, kārtis sajauca Zēders, pirmo reizi publiski paziņojot to, par ko kuluāros runāja jau pasen, – arī viņš ir gatavs kļūt par konservatīvo kandidātu uz valdības vadītāja amatu. Bavārijas premjers savu mērķi pieteicis pieticīgā veidā, vēsta Deutsche Welle. Politiskajās pamatnostādnēs viņam nekādu domstarpību ar Lašetu neesot, un svarīgākais pašlaik esot nevis kandidātu individuālās ambīcijas, bet gan saskaņas panākšana bloka iekšienē un rīcība, kas būs maksimāli izdevīga Vācijai un tās iedzīvotājiem. Zēders atzinis – lai kļūtu par konservatīvo kandidātu, viņam nepieciešams ne tikai pietiekami plašs atbalsts CDU rindās, bet arī Merkeles iedrošinājums. Vācijas kanclere publiski nav izteikusies par CDU/CSU kandidāta izvēli, taču ticis uzskatīts, ka viņa atbalsta savu partijas biedru Lašetu.
Svētdien intervijā laikrakstam Bild Lašets paudis pārliecību, ka CDU vadošajās aprindās viņam ir pietiekami liels atbalsts (vakar tas apstiprinājās partijas vadības sanāksmē), turklāt arī vairāki federālo zemju premjeri uzskata Lašetu par piemērotāko kandidatūru. Taču nevar neņemt vērā arī aprīļa sākumā pēc sabiedriskās televīzijas kanāla ARD pasūtījuma veiktos socioloģiskās aptaujas rezultātus – tie liecina, ka Zēderu par labu kandidātu valdības vadītāja amatam uzskata 54% aptaujāto, bet tikai 19% to pašu varēja sacīt par Lašetu. 60 gadus vecā Ziemeļreinas-Vestfālenes premjera pozīcijas iedragājusi nekonsekventā un brīžiem haotiskā reakcija uz Covid-19 krīzi. 54 gadus vecā Zēdera nostāja ir krietni tuvāka Merkeles uzskatam, ka stingri ierobežojumi, ieskaitot karantīnu, nepieciešami līdz brīdim, kamēr vīrusa izplatība neies mazumā, raksta AFP.
Zēderam par labu nāk arī tas, ka Vācijas iedzīvotājiem tieši CDU asociējas ar valdību, kurai tiek pārmesta vilcināšanās ar vakcinēšanas uzsākšanu un pērn notikušie korupcijas skandāli medicīnisko masku iepirkumos, kuros gan tika vainoti ne tikai CDU, bet arī CSU politiķi.
AfD aicina pamest ES
Rudens vēlēšanām gatavojas arī citas partijas. Valdošajā koalīcijā pārstāvētie sociāldemokrāti, kurus, pēc ARD datiem, ir gatavi atbalstīt 16% vēlētāju, paziņojuši, ka viņu kandidāts kanclera amatam būs finanšu ministrs Olafs Šolcs, raksta AP. Savukārt Zaļo partija (22%) kandidātu plāno nosaukt 19. aprīlī.
Pagājušās nedēļas nogalē uz divu dienu kongresu Drēzdenē pulcējās arī Vācijas lielākās opozīcijas partijas – galēji labējās Alternatīvas Vācijai (AfD) delegāti. Deutsche Welle ziņo, ka gluži tāpat kā pirms četriem gadiem šai partijai būs divi kanclera amata kandidāti, viens no kuriem pārstāvēs AfD radikālo, bet otrs mēreno spārnu. Saprotams, ka nekādu izredžu vadīt valdību AfD kandidātam nebūs, tuvu nullei ir arī partijas izredzes būt pārstāvētai valdošajā koalīcijā.
Tādēļ lielāka uzmanība pievērsta kongresā pēc ilgiem strīdiem pieņemtajam partijas manifestam.
Tajā paziņots par vēlmi panākt Vācijas izstāšanos no Eiropas Savienības, kā arī ar koronavīrusa pandēmiju saistīto ierobežojumu atcelšanu, kas pielikšot punktu varasiestāžu kultivētajai ''baiļu atmosfērai''.