"Vienotības trūkuma, nevis kopīgu centienu demonstrēšana, manuprāt, ir slikts tēls," konferencē par zīmola Spānija stiprināšanu žurnālistiem sacīja ministrs. Vaicāts, vai sestdien Barselonas stadionā Camp Nou pieredzētā akcija, kad futbola fani tribīnēs izveidoja Katalonijas karoga mozaīku, bijusi kaitīga, ministrs atbildēja - "bez šaubām".
Nacionālistiskais noskaņojums tribīnēs no jauna tika demonstrēts mača 17.minūtes 14.sekundē, kad fani pacēla Katalonijas karogus Senyera un sāka saukt saukļus, pieprasot brīvību reģionam. Šis mača brīdis tika izraudzīts, sasaucoties ar Spānijas mantojuma kara notikumu - Barselonas krišanu 1714.gadā, kad Katalonija nonāca Madrides centralizētās varas kontrolē.
Katalonijas premjerministrs Artūrs Mass 25.novembrī izsludinājis pirmstermiņa vēlēšanas un solījis sarīkot referendumu par reģiona pašnoteikšanos. Komentējot fanu reakciju, Mass svētdien sacīja, ka tā bijusi "tikpat intensīva" kā noskaņojums neatkarības atbalstītāju 11.septembra Barselonas demonstrācijā, kurā piedalījās pusotrs miljons cilvēku.
Madrides Real un futbola kluba Barcelona mačs sestdien beidzās neizšķirti ar rezultātu 2:2.
Katalonija saražo vienu piekto daļu Spānijas tautsaimniecības kopprodukta, vienlaikus arī tās parādu nasta Spānijas reģionu vidū ir vislielākā un patlaban sasniedz teju 44 miljardus eiro (30 miljardus latu). Kataloņi sūdzas, ka viņi nodokļos maksā krietni vairāk, nekā saņem atpakaļ no Madrides. Tostarp reģionālā valdība ir spiesta atlaist darbiniekus un pārtraukt zināmu pakalpojumu sniegšanu.