Miterāna piektdien tika hospitalizēta un vēlāk atradās mākslīgi izraisītā komā. Viņa nomira otrdienas naktī Žorža Pompidū slimnīcā Parīzē.
Daniela Miterāna, meitas uzvārdā Gūza, piedzima 1924.gadā Francijas austrumu pilsētā Verdenā skolotāja sociālista ģimenē. 1940.gadā, kad Vācijas karaspēks okupēja lielāko daļu Francijas, viņa 17 gadu vecumā iesaistījās Pretošanās kustībā kā medicīnas māsa.
1944.gada 27.oktobrī viņa apprecējās ar citu Pretošanās kustības dalībnieku Fransuā Miterānu. Viņu ģimenē piedzima divi dēli. 1981.gadā viņa kļuva par Francijas pirmo lēdiju pēc vīra ievēlēšanas par prezidentu, bet deva priekšroku darbībai cilvēktiesību jomā un 1986.gadā nodibināja cilvēktiesību un minoritāšu tiesību aizstāvības organizāciju France-Libertes.
Danielas Miterānas draudzīgas attiecības ar Kubas vadītāju Fidelu Kastro radīja spriedzi viņas attiecībās ar Francijas valdību, lai gan viņa sacīja, ka esot pārliecinājusi Kubas komunistu režīmu atbrīvot vairākus politieslodzītos. 1992.gadā viņa izdzīvoja atentāta mēģinājumā, apmeklējot Irākas Kurdistānu kopā ar Francijas veselības ministru un aģentūras Medecins sans Frontieres dibinātāju Bernāru Kušnēru.
1995.gadā Miterāns atstāja prezidenta amatu, kurā bija atradies divus septiņu gadu amata termiņus, un 1996.gadā nomira ar vēzi. Viņa atraitne turpināja darboties politikā un cilvēktiesību jomā, apmeklēja antiglobālistu forumus un aizstāvēja minoritāšu organizācijas. 2005.gadā Daniela Miterāna aicināja teikt "nē" Francijas referendumā par Eiropas Savienības konstitūciju.
Mūža pēdējos gados Daniela Miterāna distancējās no sava vīra Sociālistiskās partijas, kurai tagad ir grūti konkurēt ar labējiem politiskiem spēkiem un kurai pietrūkst tādu līderu kā viņas vīrs.